Padziedājām.

Pateicoties gādīgām radu būšanām sanāca pabūt Dziesmu svētku noslēguma koncertā. Nezinu, cik cilvēku tur kopumā bija, bet izskatījās ļoti iespaidīgi. Visas sēdvietas un apkārtnē esošais zāliens bija pārpildīts. Domāju, ka mans patriotisms šai banānu republikai audzis par vienu balli pavisam noteikti. Savādāk nemaz nevar būt. Ja jau Atoms aiz sajūsmas čurājis biksēs tur neesot, tad var apmēram iztēloties, kādas sajūtas uz vietas radīja konkrētā Brauna dziesma.

Patīkami, ka pēc koncerta neviens negāja prom, bet palika sadziedāties. Ļoti sen to nebiju darījis, līdz ar to balss sāka iet ciet jau pēc pirmajām 3 dziesmām… 🙂

Vēl biju sajūsmināts par atēla projecēšanu uz estrādes augšējās malas. To bildi kopumā taisīja 32 projektori. Vēl interesanti, ka projekcija bija salikta vienam attēlam otru pārklājot. Nespēju iedomāties, kāds lieldators ar kādām video kartēm to visu menedžēja, bet izskatījās arīdzan iespaidīgi.

Dziesmā ir speks.

Atsaite

Pagaidām komentāru nav

Pievieno savu komentāru!

Saskaņotie resursi!