Klāt katram latvietim svarīgākais un atbildīgākais brīdis gadā – kūlas dedzināšanas laiks. Šī lieta mums ir asinīs un no tās izbēgt nav iespējams, lai kā arī necenstos. Taču kamēr vien būs kūlas dedzinātāji, tikmēr pārējie var droši iet pie savu kaimiņu sievām 🙂

Bet stāsts patiesībā šoreiz būs par ugunsdzēsējiem un viņu attiecībām ar kūlu. Kā zināms, vara ir nogriezusi līdzekļus visām valsts iestādēm, tajā skaitā arī ugunsdzēsējiem. Un tagad situācija ir tāda – deg sausā zāle, cilvēki mēģina to nodzēst, zvana ugunsdzēsējiem lai tie brauc palīgā, bet…

– Labdien, tur un tur deg kūla
– Mājas tuvumā ir?
– Nav, bet netālu ir mežs un aiz tā ir māja
– Mežs deg?
– Nē, bet ja nenodzēsīsim, drīz degs. Ir ļoti spēcīgs vējš meža virzienā.
– Kamēr nedeg mežs vai mājas, tikmēr tieciet paši galā!
– Ēēēē…
– Mums nav līdzekļu degvielai, atlicis tikai ārkārtas situācijām

Kūlas ugunsgrēku izdevās nodzēst talkā nākot aš visam ciemam un iztukšojot visus pieejamos bogatierus.

Vot šitādā valstī dzīvojam, jā…

Savukārt kādā postpadomju valstī pie Melnās jūras, lidojot tai pāri kāda kilometra augstumā, pirms pāris nedēļām redzēju kā deg viss līdz pašam horizontam! Un nevienu tas īpaši nesatrauca. Mežu tur nav, a mājas gan jau kaut kā… Žēl, neizdevās iztaujāt vietējos, ko viņi par to visu domā, bet pieļauju, ka viņi tā īsti pat nesaprastu manu jautājumu.

Atsaite

3 komentāri

  1. varbūt jāatsāk atkal vecā akcija? 😀
    http://klab.lv/~affair/792571.html

  2. Skatamies uzmanīgāk, links uz affair lapu ir zem dzeltenās bildes 🙂

  3. Ā ā Č č Ē ē Ģ ģ Ī ī Ķ ķ Ļ ļ Ņ ņ Š š Ū ū Ž ž

    Trallallaa

Pievieno savu komentāru!

Saskaņotie resursi!