Ķegļi

Tie, kas vēlās 13. jūnijā doties uz HGK Speed Drift trijniekos, iesaku noskatīties video no sacensībām Lietuvā.
(Spied šeit, lai izlasītu visu rakstu)

Rīta rosmes vietā

Atsities ar galvu pret klaviatūru un atstāj komentāros uzrakstīto rezultātu! 😀

KrRRRristovskim armijas disciplīnu!!!

Partija «Pilsoniskā savienība» ir iekūlusies nepatikšanās, jo tās atbalstītāji Rīgā dažādās vietās  neatļauti izlīmējuši uzlīmes ar partijas reklāmu.

No Apollo.

Vakar pieminētais PCTVL (PKTOL) Jelgavas deputātu kandidātu saraksts patiesībā ir ziediņi un nav tas pats briesmīgākais. Daudz stāvāk mati ceļas gaisā iedomājoties, ka pie varas varētu tikt partijas “Par dzimteni” (За родинууууууу…!) pārstāvji:

  • No 10 kandidātiem augstākā izglītība ir tikai vienam (!) pretendentam, kuru paķidāšu zemāk;
  • 3 kandidāti var lepoties tikai un vienīgi ar pamata izglītību;
  • 3 kandidāti ir bezdarbnieki un vēl viens – pašnodarbinātā persona (gandrīz bezdarbnieks?).
  • Gribētos uzzināt, kādu labumu pilsēta iegūs no šķirotājas SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” Varbūt mans priekšstats ir maldīgs, bet amats “šķirotājs” man asociējas ar rakāšanos atkritumu kalnos. Ļoti ceru, ka tā nav;
  • Pavisam noteikti Jelgavai par labu nāktu pārdevēja no elektronikas veikala un maiņas vecākā no SIA “Maxima”. Man ir aizdomas, ka Maxima juridiskais nosaukums ir SIA “VP Market”, bet neesmu drošs. Taču, ja man ir taisnība, personu varētu apsūdzēt par nepatiesu datu sniegšanu vēlēšanu komisijai;
  • Daudz cerīgāk izskatās 2008. gada nogalē reģistrētās biznesa konsultāciju firmas “Ziemeļrietumu investīcijas kompānijas” valdes priekšsēdētāja kandidatūra pat neskatoties uz to, ka uzņēmuma kapitāls ir 2000 Ls no kuriem apmaksāts ir tikai 1000 Ls un uzņēmums radīts visticamāk naudas muhļīšanai.

Pārējie kandidātu saraksti ir daudz maz okej, līdz ar to, visticamāk es jūs vairs netraucēšu ar šausminošiem vārstījumiem Jelgavas pašvaldību vēlēšanu sakarā.

Taču ņemot vērā, ka ar 137. sarakstu kandidēju Rīgas domes vēlēšanu sarakstā kā galvenais kandidāts uz Rīgas domes vadītāja vietu, nevaru apsolīt, ka nerakstīšu par pašvaldības vēlēšanām Rīgas kontekstā.

Balsojiet par mani, es jūs pievilšu mazāk, nekā citi!

Šodien nolēmu paskatīties, kādas tad partijas kandidē manā lauku miestā – Jelgavā. Ne vienu personu tur nepazīstu, tik vien kā dzirdēts par zaļo zemnieku paRāviņa kungu. Bet šoreiz ne par viņu. Manu uzmanību piesaistīja partijas PCTVL saraksts. Sāksim ar filosofisku atkāpi – patiesībā šai partijai bija jāsaucās savādāk – PKTOL (Par krievu tiesībām okupētā Latvijā). Lai gan partijas rupors kliedz, ka viņi ir par vienādām tiesībām visām tautībām Latvijas teritorijā, tomēr neviens neapstrīdēs faktu, ka “visas tautības” ir krievi.

Labi, štrunts ar viņiem, paskatīsimies sīkāk, kas no šī politiskā grupējuma kandidē Jelgavas novada vēlēšanās:

  • No 8 deputātu kandidātiem tikai diviem ir augstākā izglītība – internātskolas skolotājai un tulkotājam.
  • Saraksta aukšgalā redzama persona, kuru sauc Maksims Galkins 😀 un kurš ir individuālais komersants.
  • Vēl mani interesētu kādu labumu Jelgavai varētu sniegt metālapstrādes darba galdu programētājs-iestatītājs
  • Par 88. gadā dzimušo bezdarbnieku A. Buhvalovu (ļoti līdzīgs vārdam бухать) gan viss skaidrs – jaunietim vienkārši nav ko darīt.

Jautājums – uz ko viņi cer? 🙂

UPD: Avots šeit!

Un par hokeju

Gribu nocitēt Tepiķu Andrieva viedos vārdus.

Aiz loga sajūta, it kā mēs būtu pasaules čempi novinnējuši. Vai nu es dzīvoju nepareizajā valstī, vai arī pārāk daudz citu dzīvo nepareizajā valstī

Nepagāja ne minūte, kopš hokeja spēles beigu signāla, kā aiz loga bija dzirdamas raķetes un smieklīgs “Oļē oļē-oļē-oļē..”

Ar integrāciju mums acīm redzot “viss ir vislabākajā kārtībā”.

Apsveicu!

Vot kad māk krievi svinēt uzvaras svētkus, tad māk tā pa ritīgo. Apsveicu krievus ar pašu krāšņāko uguņošanu visu uzvaras svētku vēsturē!

9. maija uguņošana Maskavā

Tālāk 2 video, kurus pamanīju pie Ulda un urlānu resursos.
(Spied šeit, lai izlasītu visu rakstu)

Megaķezas laikā arvien biežāk saņemu zvanus ar piedāvāumiem apmeklēt dažādus kursus. No dažiem atšujos diezgan ātri, bet ja ir labs garastāvoklis, tad papļāpāju. Tikko piedāvāja mācīties un kārtot Microsoft sertifikātus. Atbildu, ka ja izdomāšu kārtot eksāmenus, visticamāk mācīšos pašmācības ceļā un maksāšu tikai par eksāmenu kantorim, kurš ir vistuvāk darba vietai. Bet viņiem esot ļoooti labs komplekss piedāvājums.
– Protams, tas piedāvājums par velti, vai ne?
– Nu gandrīz par velti!
– Vai cik patīkami! Cik tad tas ir?
– Tikai 1500 lati!
– Ja 1500 lati ir gandrīz par velti, tad principā man vajadzētu sākt sūdzēties, ka priekšnieks gandrīz neko nemaksā!
– Bet mēs piedāvājam dalītos maksājumus.
– Nē neies krastā. Mēs ar sievu nolēmām, ka kredītus vairs neņemsim
– Nu tas nav gluži kredītā
– Un vispār, priekš kam man, virpotājam, būtu vajadzīgi tie kursi?
– …

Acīm redzams, ka ūdens sasmēlies mutē visiem. Gan man, gan viņiem. Bet tas taču neliedz papļāpāt pa telefonu tā pat vien. Jau sarunas sākumā mums abiem bija skaidrs, ka nekāds darījums nesanāks un galvenais uzdevums – cienīgi nobeigt sarunu. 🙂

Arī līdz mums (Latvijai) beidzot ir nonācis “param-pam-pam” reibinošais preperāts, medicīnā saukts par butirātu 🙂

(Spied šeit, lai izlasītu visu rakstu)

Lielās dižķezas dēļ mana ikdiena pārvērtusies līdz nepazīšanai – braukāju ar sabiedrisko transportu! Tiesa gan tikai otro dienu, bet tomēr fakts paliek fakts. Šādi ietaupīsies aptuveni 100 lati mēnesī uz degvielu vien, taču spēcīgākais arguments tomēr ir tas, ka darba vieta pārstāja apmaksāt auto stāvvietu Rīgas centrā.

Pavisam nesen mediji ziņoja, ka tagad par braukšanu ar vilcienu iespējams norēķināties ar īsziņas palīdzību izmantojot Mobilly pakalpojumus. Vakar sanāca šo pakalpojumu izmēģināt. 🙂 Jau laicīgi papildināju savu Mobilly kontu ar domu – ka var noderēt situācijās, kad pērkot biļeti braukšanai var arī nepaspēt transportā iekāpt. Ielecot vilcienā ķēru mobilo tālruni un mudīgi sūtīju pieprasījuma īsziņu par biļetes iegādi. Vilciens sāka kustību atbildes īsziņai vēl nepienākot. Konduktore sāk savu apgaitu, palieku nervozs, kad pēkšņi – JĀ! Īsziņa ir, biļete ir iegādāta. Tālāk sekoja šāds dialogs ar konduktori.

– Lūdzu biļetīti
– Lūdzu! (sniedzu telefonu, kurā atvērts vajadzīgais SMS)
– Biļetīti, lūdzu!
– Nu reku ir! Elektroniskā!
– ^&%#*^&#%*&@#
– Nu nepaspēju kasē nopirkt, nācās izmantot šo brīnišķīgo pakalpojumu

Daļa vagona uzmanības, protams, tiek pievērsta man – frīkam, kurš iedomājies, ka biļeti var nepirkt, tā vietā zīmējoties ar savu 3 gadus veco telefonu.

Lieki teikt, ka radās sajūta, ka konduktore par šāda pakalpojuma esamību dzirdēja pirmo reizi un likās, ka nezināja kā rīkoties. Viņa kaut ko paķimerējās pa savu telefonu (kādas 3 minūtes) un atdevusi manu telefonu, devās tālāk. Man ir aizdomas, ka viņa to īsziņu pārrakstīja vārds vārdā savā telefonā un saglabāja to. Vēl iespējams viņa izmantoja mobilos sakarus, lai ieietu kādā viņai vien zināmā WAP adresē, kur pārbaudīja, vai neesmu viltnieks ar viltotu biļeti.

Secinājums. Ja ir laiks, pērc biļeti kasē, ja vien nevēlies uztvert konduktora un daļas vagona pasažieru dalītu uzmanību un nicinājumu.

Saskaņotie resursi!