Megaķezas laikā arvien biežāk saņemu zvanus ar piedāvāumiem apmeklēt dažādus kursus. No dažiem atšujos diezgan ātri, bet ja ir labs garastāvoklis, tad papļāpāju. Tikko piedāvāja mācīties un kārtot Microsoft sertifikātus. Atbildu, ka ja izdomāšu kārtot eksāmenus, visticamāk mācīšos pašmācības ceļā un maksāšu tikai par eksāmenu kantorim, kurš ir vistuvāk darba vietai. Bet viņiem esot ļoooti labs komplekss piedāvājums.
– Protams, tas piedāvājums par velti, vai ne?
– Nu gandrīz par velti!
– Vai cik patīkami! Cik tad tas ir?
– Tikai 1500 lati!
– Ja 1500 lati ir gandrīz par velti, tad principā man vajadzētu sākt sūdzēties, ka priekšnieks gandrīz neko nemaksā!
– Bet mēs piedāvājam dalītos maksājumus.
– Nē neies krastā. Mēs ar sievu nolēmām, ka kredītus vairs neņemsim
– Nu tas nav gluži kredītā
– Un vispār, priekš kam man, virpotājam, būtu vajadzīgi tie kursi?
– …

Acīm redzams, ka ūdens sasmēlies mutē visiem. Gan man, gan viņiem. Bet tas taču neliedz papļāpāt pa telefonu tā pat vien. Jau sarunas sākumā mums abiem bija skaidrs, ka nekāds darījums nesanāks un galvenais uzdevums – cienīgi nobeigt sarunu. 🙂

Atsaite

1 komentārs

  1. pastāsti savam priekšniekam, ka viņš tev neko nemaksā 🙂 interesanti būtu zināt viņa reakciju 🙂

Pievieno savu komentāru!

Saskaņotie resursi!