Teitan var mani sasveikt jubilejumā! 🙂

Vārdu man deva māte, taču es visu bērnību gribēju būt Jānis. Kad sasniedzu gadus 20, tad sapratu, ka man dotais vārds tomēr ir diezgan okej priekš manis. Līdz ar to viņš vēl jo projām nav mainīts un mana vārda diena ir katru gadu 22. septembrī. 🙂

Izvēle

Hā! Izrādās nabaga lopiņiem tomēr mēdz būt izvēle! 😀

Left or right?

Left or right?

Špikots no eatliver.com

Man ir priekšlikums, ko mēs vēl varētu mainīt mūsu likumdošanā, lai beidzot Latvija iekļūtu Ginesa rekordu grāmatā, kā pati humānākā valsts pasaulē!

  • Aizliegt zvejniekiem un makšķerniekiem noķertās zivis atstāt noslāpšanai bez skābekļa, kā rezultātā zivis mirst mokošā nāvē, tā vietā noķertās zivis laist ūdens rezervuārā, no kura tās pa vienai tiek izņemtas un nogalinātas ar elektrošoku un asa naža dūrienu sirdī. Vēl kā variants varētu tikt izskatīts zivju iemidzināšana injicējot tām spēcīgas miega zāles.
  • Aizliegt zāles pļaušanu ar tehniskām iekārtām, kurām nav ass asmens, bet tā vietā uzstādīta aukla, kuru zāli noplēš ar centrbēdzes un inerces spēku, tādējādi zāle tiek brutāli sadragāta, nevis humāni nogriezta.
  • Aizliegt masveida tarakānu slaktiņus ar indes palīdzību. Šāda darbība ir pielīdzināma ēbreju nāvinieku nometnēm un nav humāna. Tā vietā iesaku ķert tarakānus un operācijas rezultātā atbrīvot tos no dzimumorgāniem, lai nevairojas.
  • Aizliegt dabīgās dzemdības, jo šādā veidā mocībām tiek pakļauta gan māte, gan bērns. Ir bijuši gadījumi, kad tas kādam ir beidzies arī letāli. Tā pat tas ir nepareizi no ētiskā viedokļa, jo tagad gandrīz jebkuru cilvēku varam apvainot ar aizskarošiem tekstiem, piem. “no pī$d4s izlīdis”.
  • Aizliegt automašīnu vējstiklus vai arī noteikt maksimālo braukšanas ātrumu visā valstī ne vairāk par 30 km/h, jo kukaiņiem, kuri atsitas pret vējstiklu ir jācieš mokoša nāve, kad viņu pakaļas strauji ieskrien viņu pašu smadzenēs
  • Aizliegt tirgot un izmantot kā barību jebkādas putnu olas, jo ņemot vērā, ka tiek ēsti un tirgoti bērnu embriji, tas nav ētiski. Nedrīkst nogalināt bērna embriju nedodot tam iespēju sevi aizstāvēt.

Gaidu arī jūsu idejas par jauniem, ētiskiem likumu grozījumiem! 🙂

Gaļas gabals

Gaļas gabals

Es esmu plēsīgs gaļēdājs. Man ir absolūti vienalga kā top mans steiks. Man ir svarīgi, lai tas man būtu. Tāpat man ir absolūti vienalga, vai lops tika nogalināts nolaižot tā asinis, vai arī apdullinot un nolaižot asinis. Es nesaprotu to sašutušo protestētāju kategorisko nostāju. Manuprāt īsti humāni nav jebkādā veidā nogalināt dzīvnieku tā pat kā jebkuru citu dzīvu būtni, tajā skaitā arī cilvēku.

Cik esmu piedalījies “cūku bērēs”, tā vienmēr tikusi atstāta mocīties, kamēr notek asinis, kuras tika savāktas bļodā un no kurām tika taisīta asinsdesa. Tu esi ēdis asinsdesu? Nu joptvajumatj, tad klusē! Ik pa laikam man sanāk noskatīties pa kādai dokumentālai filmai par dzīvnieciņiem. Skatoties, es ne reizi neesmu redzējis, ka lauva pieskrienot pie antilopes un dotu tai elektrošoku, lai nogalinātu maigāk. Nekad! Lauvas taktika ir vienkārša – nogāzt upuri, pārkost tā rīkli un gaidīt, kad kopā ar asinīm upuris zaudē spēkus. Un tagad man ir piedāvājums – Davai izšausim visas pasaules lauvas, jo arī viņi liek upuriem nomirt mokošā nāvē. Ko teiksiet?

Kāds man teiks, ka nehumāni nogalinātā dzīvnieka gaļa ir pilna ar negatīvām emocijām un to ēdot mēs paši kļūsim ļauni, depresīvi un debīli. Varbūt tā arī ir, bet ļaudis – tā gaļa taču ir domāta eksportam musulmaņiem! Ēdiet savu maigo gaļu un priecājieties, ka arābi kļuvuši ne tikai bagāti, bet tiks arī saindēti ar “slikto” gaļu.

Manuprāt šajos ekonomiskajos apstākļos šī ir pati mazākā hujņa, par ko satraukties, vēl jo vairāk tāpēc, ka pieņemtais likums varētu stimulēt eksportu un lauksaimniecības attīstību pieprasījuma dēļ. Man ir tāda sajūta, ka bezdarbības un depresijas pārņemti ļaudis lēnām sāk jukt prātā.

Ja nepiekrīti manam viedoklim, es sapratīšu. Cilvēki ir emocionālas būtnes, taču citiem šī īpašība ir dota vairāk, citiem mazāk. Man acīm redzot ir mazāk. Bet ja tev ir vairāk, tad viss kas tev tagad, pēc likuma pieņemšanas, atlicis ir klausīties žēlīgo Mārtiņa mūziku un birdināt asaras par netaisnīgo pasauli.

Paldies, esmu runājis, vakarā labprāt uzkostu pa kādai kotletei! 🙂

neBonus-neMalus

Saziņas līdzekļi ziņo, ka no šodienas sāk darboties jaunā Bonus-Malus sistēma, kura būšot taisnīgāka un efektīvāka. Par jaunajām fīčām varam palasīt iekš iAuto. Tas ko es gribēju pateikt skanētu tā:

No šodienas pārstāj darboties Bonus-Malus sistēma kā tāda. 😀

Radās vēlme aplūkot, cik tad tagad man maksās OCTA, bet aplauzos! 🙁

OCTA - BTA

OCTA - BTA

OCTA - octa.lv

OCTA - octa.lv

OCTA - IF

OCTA - IF

Esmu vīlies! 🙂

Reiz sensenos laikos tā ap 2009. gada 15. septembri Jelgavā dzīvoja muša vārdā Vilberts. Vilbertam dzīve bija sakārtota ideāli! Katru rītu tas devās uz tuvākā lielveikala sētas ieeju, kur gādīgie cilvēki ik pa laikam papildināja milzīgu zaļu kasti ar ideāli ierūgušiem augļiem, kolosāli smaržojošu gaļu un visādiem citādiem labumiem, kurus var gan ēst, gan arī kuros var atstāt savus pēcnācējus neraizējoties par to, ka tie varētu aiz bada nomirt.

Bet Vilbertam bija viena nelaime – viņš bija ļoti slinks. Jo sevišķi pēc pieēšanās un pēcnācēju radīšanas, tamdēļ viņš mēdza sameklēt tuvāko kustīgo objektu, uz tā nosēsties un ļaut, lai objekts viņu nes mājas virzienā. Objekti mēdza gadīties dažādi, te kravas furgons, te vieglā mašīna, te vienkāršs gājējs vai riteņbraucējs. Liktenīgajā rītā Vilbertam gadījās objekts, ar kādu viņš nekad vēl nebija braucis – dzeltens motocikls! Viņš nosēdās uz tā spidometra un kā jau katru dienu – ļāva lai objekts viņu nes mājup. Bet tavu nelaimi – objekts virzījās pavisam uz citu pusi!

(Spied šeit, lai izlasītu visu rakstu)

Purva bridējs

Vienā no saulainākajām brīvdienām (sestdienā) kopā ar savu šarmanto un enerģisko ģimeni 😀 bijām aizšāvuši līdz purvam. Purvs – tas kas aizaugusi ūdens krātuve, nevis minoritāšu nakts klubiņš. 😀

Mūsu mērķis nebija nedz ogas, nedz sēnes, nedz citādas vācamas lietas, bet gan vienkārši pastaiga brīvā dabā. Kaut kad pa ausu galam biju dzirdējis/lasījis par Cenas tīreļa purva taku. Tad nu ātri sameklēju informāciju par to un devāmies ceļā. Noteikti iesaku vismas reizi tur izstaigāt.

Cenas tīrelis ir īpaši aizsargājama teritorija – dabas liegums. Tas atrodas aptuveni 30 km attālumā no Rīgas centra, Mārupes un Babītes pagastā. Līdz Cenas tīreļa purva takai var nokļūt, braucot pa Rīgas-Liepājas šoseju līdz norādei „Rubeņi”. Pēc apmēram 5 km gara brauciena pa asfaltētu un grunts ceļu nokļūstam T veida krustojumā, no kurienes redzams kūdras ieguves lauks. Lauka malā novietota norāde, ka te sākas purva taka.

Skats no skatu torņa

Skats no skatu torņa

Sīkāku informāciju par taku un tās atrašanās vietu var iegūt Rīgas mežu mājas lapā.

Kamēr bija vasara un sastrēgumi Rīgas ielās varētu teikt, ka bija tikai lielu avāriju un kataklizmu gadījumos, man nebija nekāda pamata stāstīt, cik brīnišķīgi ir pārvietoties pa Rīgu ar motociklu. Sākot ar šo nedēļu šķiet pamatojums ir palicis diezgan spēcīgs un varu lielīties bez sirdsapziņas pārmetumiem. 😀

Tomēr tas, ka tev ir pļerdaks nebūt nenozīmē, ka vari braukt kur gribi izmatojot taisnāko maršrutu. Pieredzējuši autovadītāji zina, ka mēdz būt taisnākais maršruts un ātrākais maršruts, kurš met pa kādam lokam no ideālā maršruta, bet neskatoties uz to, punktā B tu esi ātrāk. Braucot ar motociklu ir izveidojies trešais maršrutu tips – platākais maršruts! Cenšos izvēlēties ielas, kur joslu platums ir pietiekami plats, lai varētu izlavierēt starp auto rindām. Bet nemaz nedomā, ka varēsi tā vienkārši izspraukties caur mašīnām bez šķēršļu pārvarēšanas situācijām. Šķēršļi – lētā gala taksometri, sabiedriskais transports un lētā gala klasiskās piedziņas auto ar klasisku šim auto piedienīgu tā vadītāju. Gandrīz vienmēr ceļā trāpās pa kādam no nosauktajiem, kas pa visām varītēm mēģinās spraugu starp mašīnu rindām sašaurināt, lai nelietīgais motociklists netiktu garām. Necenšos ar šādiem eksemplāriem kaut kā īpaši cīnīties, pārkārtojos uz citu spraugu un braucu tālāk, kamēr ir dzirdēts, ka nervozāki motobraucēji mēdz ar kāju uzšaut pa spoguli, vai ar roku izsist pa kādam stiklam, apgriezties braukšanai pretējā virzienā un ļoti ātri notīties.

Neskatoties uz šādām nebūšanām pārvietošanās Rīgas ielās ar motociklu ir nesalīdzināmi ātrāka, lai gan arī bīstamāka, bet īsti vīri, protams, ne no kā nebaidās! Tomēr mēdzu piefiksēt pilnmēness esamību (patlaban kā reiz IR!) un šajā laikā cenšos būt dubultuzmanīgs. Lielākā daļa motociklu avārijas notiek pilnmēness laikā. Nemaz nemēģiniet man iestāstīt, ka tā ir tikai sagadīšanās.

Šorīt braucot uz darbu pamēģināju uz aci sarēķināt, cik laika tiek vinnēts braucot ar motociklu. Aprēķinus sāku Vienības gatves galā un beidzu pie darba Pulkveža Brieža ielā. Vienības gatvē tika ietaupītas kādas minūtes 5, no Vienības gatves līdz Salu tiltam kāda minūte, Salu tiltā arī minūte, Krasta ielā minūtes trīs, 11. novembra krastmalā minūte, Eksporta ielā divas un Elizabetes ielā viena minūte. Kopā sanāk aptuveni 14 minūtes. Kā jums šķiet, tas ir daudz vai maz?

Tālāk nelies kopsavilkums ar plusiņu un mīnusiņu palīdzību.

Plusi:

  • Ātrāk, nekā braucot ar auto
  • Foršāk, nekā braucot ar auto
  • Var par brīvu noparkoties kaut Doma laukumā
  • Luksoforā vienmēr esi pirmais
  • Mazāks degvielas patēriņš nekā braucot ar auto
  • Iecietīgāki policisti attiecībā uz ātruma un līniju šķērsošanas pārkāpumiem
  • Draudzīgi un atsaucīgi moto-kolēģi

Mīnusi:

  • Bīstamāk, nekā ar auto
  • Ierobežota bagāžas pārvadāšana
  • Grūtāka un nepatīkamāka pārvietošanās lietus un tumšajā laikā
  • kukaiņi
  • biežāka degvielas uzpilde
Suzuks, Dukāts un Jamāhs

Suzuks, Dukāts un Jamāhs

Žēl, nav izdevies uz ielām sastapt vai vismaz sazīmēt Jealousy, lai viņu kārtīgi nogāzētu par šito! 😉

Dažas bildes no rallija Kurzeme 2009, kurš notika 29. un 30. augustā. Mazāk mašīnas, vairāk cilvēki.

Policists

(Spied šeit, lai izlasītu visu rakstu)

Saskaņotie resursi!