Kamēr bija vasara un sastrēgumi Rīgas ielās varētu teikt, ka bija tikai lielu avāriju un kataklizmu gadījumos, man nebija nekāda pamata stāstīt, cik brīnišķīgi ir pārvietoties pa Rīgu ar motociklu. Sākot ar šo nedēļu šķiet pamatojums ir palicis diezgan spēcīgs un varu lielīties bez sirdsapziņas pārmetumiem. 😀

Tomēr tas, ka tev ir pļerdaks nebūt nenozīmē, ka vari braukt kur gribi izmatojot taisnāko maršrutu. Pieredzējuši autovadītāji zina, ka mēdz būt taisnākais maršruts un ātrākais maršruts, kurš met pa kādam lokam no ideālā maršruta, bet neskatoties uz to, punktā B tu esi ātrāk. Braucot ar motociklu ir izveidojies trešais maršrutu tips – platākais maršruts! Cenšos izvēlēties ielas, kur joslu platums ir pietiekami plats, lai varētu izlavierēt starp auto rindām. Bet nemaz nedomā, ka varēsi tā vienkārši izspraukties caur mašīnām bez šķēršļu pārvarēšanas situācijām. Šķēršļi – lētā gala taksometri, sabiedriskais transports un lētā gala klasiskās piedziņas auto ar klasisku šim auto piedienīgu tā vadītāju. Gandrīz vienmēr ceļā trāpās pa kādam no nosauktajiem, kas pa visām varītēm mēģinās spraugu starp mašīnu rindām sašaurināt, lai nelietīgais motociklists netiktu garām. Necenšos ar šādiem eksemplāriem kaut kā īpaši cīnīties, pārkārtojos uz citu spraugu un braucu tālāk, kamēr ir dzirdēts, ka nervozāki motobraucēji mēdz ar kāju uzšaut pa spoguli, vai ar roku izsist pa kādam stiklam, apgriezties braukšanai pretējā virzienā un ļoti ātri notīties.

Neskatoties uz šādām nebūšanām pārvietošanās Rīgas ielās ar motociklu ir nesalīdzināmi ātrāka, lai gan arī bīstamāka, bet īsti vīri, protams, ne no kā nebaidās! Tomēr mēdzu piefiksēt pilnmēness esamību (patlaban kā reiz IR!) un šajā laikā cenšos būt dubultuzmanīgs. Lielākā daļa motociklu avārijas notiek pilnmēness laikā. Nemaz nemēģiniet man iestāstīt, ka tā ir tikai sagadīšanās.

Šorīt braucot uz darbu pamēģināju uz aci sarēķināt, cik laika tiek vinnēts braucot ar motociklu. Aprēķinus sāku Vienības gatves galā un beidzu pie darba Pulkveža Brieža ielā. Vienības gatvē tika ietaupītas kādas minūtes 5, no Vienības gatves līdz Salu tiltam kāda minūte, Salu tiltā arī minūte, Krasta ielā minūtes trīs, 11. novembra krastmalā minūte, Eksporta ielā divas un Elizabetes ielā viena minūte. Kopā sanāk aptuveni 14 minūtes. Kā jums šķiet, tas ir daudz vai maz?

Tālāk nelies kopsavilkums ar plusiņu un mīnusiņu palīdzību.

Plusi:

  • Ātrāk, nekā braucot ar auto
  • Foršāk, nekā braucot ar auto
  • Var par brīvu noparkoties kaut Doma laukumā
  • Luksoforā vienmēr esi pirmais
  • Mazāks degvielas patēriņš nekā braucot ar auto
  • Iecietīgāki policisti attiecībā uz ātruma un līniju šķērsošanas pārkāpumiem
  • Draudzīgi un atsaucīgi moto-kolēģi

Mīnusi:

  • Bīstamāk, nekā ar auto
  • Ierobežota bagāžas pārvadāšana
  • Grūtāka un nepatīkamāka pārvietošanās lietus un tumšajā laikā
  • kukaiņi
  • biežāka degvielas uzpilde
Suzuks, Dukāts un Jamāhs

Suzuks, Dukāts un Jamāhs

Žēl, nav izdevies uz ielām sastapt vai vismaz sazīmēt Jealousy, lai viņu kārtīgi nogāzētu par šito! 😉

Atsaite

6 komentāri

  1. Hmmm… nu nez, nesaprotu gan, par ko motobraucējam būtu jāapvainojas vai jādusmojas, ka vinju nelaiž. Tas tač ir pašsaprotami, pie kam man šķiet, motobraucēji nekādi nesaprot kam paredzētas tās līnijas uz asfalta, reizēm toč šķiet ka tikai lai smukākas ielas.

  2. Māris Alksnis

    Nu lūk, spilgts skaudības piemērs 🙂
    Tak palaid to motociklistu un viņš tevi vairs netraucēs!

  3. Paklau, Tu tak pats kādreiz biji klasiskās piedziņas auto vadītājs, nezinu cik ļoti klasisks vadītājs Tu biji, bet saki vai Tavs vadīšanas stils mainījās pēc tam kad nomainīji autiņu? Tīri intereses pēc 🙂

    Nesaprotu, kāpēc tagad tā ienīd “klasisko piedziņu”… nu vai vismaz necieni. Tik ļoti sūdīgs autiņš bija?

    Es varbūt dažreiz pa daudz par to cepjos, bet uz ceļa “KPA” (klasiskās piedziņas auto) nav tie sūdīgākie satiksmes dalībnieki. Nu nav un viss!

    Bet kā “klasiskās piedziņas auto” vadītājs no savas puses varu teikt, ka man nav nekādu pretenziju pret močiem – kad redzu, vienmēr palaižu un pataisu platāku šķirbu ja vajag, jo tie vienkārši netraucē – tie pabrauc garām un viss, atšķirībā no pretekļiem velo braucējiem, kuri bled po*ujā vālē pa brauktuvi kā grib nebaidoties par savu dzivību un uzdiršot avārijas situācijām ko tie izraisa. “Esmu velobraucējs, zaļais transports un veselīgs dzīvesveids vai ziniet, ejiet jūs auto braucēji dirst.”

  4. Māris Alksnis

    Zwobot:

    Nu ne jau visi klasiskās piedziņas auto vadītāji ir klasiski manis domātajā variantā. Es vairāk biju domājis tādus, kuriem vadītāja apliecība ir 3 mēnešus un sencīši viņam uzdāvinājuši vecu 318. 🙂

    Vai mans braukšanas stils ir mainījies, kopā izkāpu no BMW? O, jā! Quattro stingri labāk turās trajektorijā un jebkurš līkums ir izbraucams daudz ātrāk! 🙂

    Es neienīstu klasisko piedziņu. Es ienīstu tirliņus, kuri brauc ar tiem vēl īsti neiemācījušies braukt un kuri uzskata, ka BēeMWē ir pietiekami liels pamatojums, lai viņš būtu king of the road.

  5. Skaidrs! Atbilde pilnībā apmierina 🙂
    Veiksmi uz ceļiem 😉

  6. Vēl pie mīnusiem varētu būt patērētais laiks, lai uzvilktu full gear un karstākās dienās nākas pasvīst 🙂 Bet es uz to pieveru acis.

    P.S Tiesības uz mašīnu ir, bet mašīnas nav, braucu tikai ar mo. Ne sezonas laikā ar sabiedrisko (:

Pievieno savu komentāru!

Saskaņotie resursi!