Reiz sensenos laikos tā ap 2009. gada 15. septembri Jelgavā dzīvoja muša vārdā Vilberts. Vilbertam dzīve bija sakārtota ideāli! Katru rītu tas devās uz tuvākā lielveikala sētas ieeju, kur gādīgie cilvēki ik pa laikam papildināja milzīgu zaļu kasti ar ideāli ierūgušiem augļiem, kolosāli smaržojošu gaļu un visādiem citādiem labumiem, kurus var gan ēst, gan arī kuros var atstāt savus pēcnācējus neraizējoties par to, ka tie varētu aiz bada nomirt.

Bet Vilbertam bija viena nelaime – viņš bija ļoti slinks. Jo sevišķi pēc pieēšanās un pēcnācēju radīšanas, tamdēļ viņš mēdza sameklēt tuvāko kustīgo objektu, uz tā nosēsties un ļaut, lai objekts viņu nes mājas virzienā. Objekti mēdza gadīties dažādi, te kravas furgons, te vieglā mašīna, te vienkāršs gājējs vai riteņbraucējs. Liktenīgajā rītā Vilbertam gadījās objekts, ar kādu viņš nekad vēl nebija braucis – dzeltens motocikls! Viņš nosēdās uz tā spidometra un kā jau katru dienu – ļāva lai objekts viņu nes mājup. Bet tavu nelaimi – objekts virzījās pavisam uz citu pusi!

Parasti šādās situācijās Vilberts gaitā atlaida savas kārnās kājiņas, pacēlās gaisā un nosēdās uz cita kustīgā objekta, kurš dodas pareizajā virzienā. Sliktas priekšnojautas mākts Vilberts pirms atlaisties paskatījās uz aizmuguri – Fāāāāk! Tur sēž kājāmgājējs, kurš arī izmanto objektu, lai pārvietotos, un pavisam droši, ja Vilberts atrautos no spidometra, viņš atsistos pret to un visticamāk notriektu zemē. Tā nu glābdams kājām-gājēja dzīvību tas turējās pie spidometra cik vien spēka. Objekts kustējās ar arvien lielāku un lielāku ātrumu, turēties kļuva arvien grūtāk un grūtāk, bet Vilberts bija īsts vīrietis un turējās cik spēka! Pēc vairākām minūtēm objekts pēkšņi apstājās. Vilberts nekavējoties izmantoja situāciju, lai nevienu netraumējot pārceltos uz citu objektu, bet… Visi objekti kustējās ar tādu ātrumu, ka fiziski tas nebija iespējams.

Pēkšņi Vilberts sāņus pamanīja vēl vienu objektu, kurš kustējās ļoti lēnām un kurš ar asti rotaļājās ar citām mušām. Brūnais objekts izskatījās ļoti dīvains, Vilberts tādu vēl nebija redzējis, tāpēc devās tā virzienā lai izpētītu to…

Kopš tā laika Vilbertu neviens nav redzējis, bet ja tu redzi dīvainu, brūnu objektu, kurš ar astes palīdzību rotaļājās ar mušām, tad zini, ka visticamāk tur atrodas arī Vilberts, kurš gaida, kad objekts sāks kustēties māju virzienā.

Atsaite

2 komentāri

  1. Ōsam! 🙂

  2. Ei, šitas ir perfekts stāsts, varētu vēl beigas biš piepušķot un būtu pavisam perfekti, piem:
    Vilberts satika savu lielo brūno otro pusīti un dzīvoja kopā līdz mūža galam :D:D:D

    Tev literārajā daiļradē: 10 😉

Pievieno savu komentāru!

Saskaņotie resursi!