Moto sezonas 2010 gals

Šodien “bitīte” tika aizdudināta uz savu ziemas mājvietu, līdz ar to pieliekot praktisku punktu šī gada moto sezonai. Vēlāk darbā pārrunājot paveikto ar citu kolēģi, arī motociklistu, radās doma veikt tādu kā šīs sezonas vispārinātu pārskatu. Kā sacīt – neliela atskaitīte.

Māris un mo

Māris un mo


Nobrauktie kilometri.

Šovasar tika veiktas 3 eļļas maiņas, kas nozīmē, ka esmu nobraucis ~12`000 km. Pārsvarā pa asfalta seguma ceļiem ar atsevišķu izņēmumu – grants ceļu ~15 km garumā. Lielākā daļa kilometru sastāda ikdienas asfalta deldēšana ceļā mājas – darbs – mājas, tomēr ir arī atsevišķi īsāki un garāki braucieni organizētos un neorganizētos pasākumos, kā arī individuāla plivināšanās kur acis rāda.

Sarausītie sodi.

Varu lepni apgalvot – esmu apzinīgs, uzmanīgs un visādi citādi kolosāls motobraucējs, jo šī gada laikā likuma sargiem esmu bijis interesants tikai 2 reizes: 1. – dokumentu pārbaude vietējā ciemā (Jelgavā); 2. – “nebrauc tik dikti” lekcijas noklausīšanās, dokumentu pārbaude un saprotoša atbrīvošana arī vietējā ciemā (Jelgavā). Vienīgā šīs vasaras papīru ķēpāšana man sanāca braucot ar auto, kur atrāvos brīdinājumu no Nr.2 epizodē sastaptā policista vietējā ciemā par ātruma pārsniegšanu ciemata nomalē.

Oficiāli organizēti pasākumi, kuros esmu piedalījies.

Remonti, tehniskie motocikla uzlabojumi, ekipējums.

Principā nekas ļoti dižs netika remontēts. Sezonas sākumā tika samainīta eļļa, filtri, sveces. Sezonas vidū tiku pie jaunas divkomponentu priekšējās riepas, tika izmazgāts un no jauna saeļļots gaisa filtrs un izveidota piepīpētāja ligzda “bagāžniekā” zem pasažiera sēdekļa. Par ekipējumu runājot, sezonas sākumā tika iegādātas jaunas tekstila bikses un tā saucamā zeķe – sejas maska braukšanai vēsā laikā.

Avārijas, avārijas situācijas.

Ne šīs, ne arī iepriekšējās sezonas laikā neesmu ne reizi cietis avārijā, un par to pateicos Dievam, savam saprātam un intuīcijai. Tomēr ir bijušas vairākas avārijas situācijas, kad kādi pāris auto vadītāji mani nebija pamanījuši un piegriezuši priekšā, vai arī kāds pasažieris nolēmis izkāpt no auto tieši pirms manis atverot auto durvis. Visās situācijās acīm redzot esmu pieņēmis pareizos lēmumus un izvairījies no nepatikšanām vai nu strauji bremzējot, vai nu strauji mainot braukšanas trajektoriju.

Mērķi nākamajam gadam.

Patiesībā jau nekādu ambiciozu mērķu (pārpeldēt Lamanšu, aizlidot uz Mēnesi) nav. Un lai kādus mērķus es arī neizvirzītu, viss atdurās finansēs. Un tomēr – gribētos aizbraukt līdz kādam autobānim un pavizināties pa to, visticamāk Vācijā, vēl gribētos papildināt savu moto ekipējumu ar kārtīgu ādas vai ādas imitācijas divdaļīgo kombinzonu un kārtīgiem zābakiem. Diemžēl kā viens tā otrs mērķis prasa zināmu daudzumu finansiālā ieguldījuma, tāpēc ļoti šaubos, ka patreizējos apstākļos izdosies jel kādu no tiem piepildīt. Tomēr nekad nesaki nekad.

Tiksimies nākamajā moto sezonā! 😉

Atsaite

2 komentāri

  1. Prieka!! 🙂

  2. Me arī iztika jau otro sezonu bez krašiem, situācijas protams bijušas tādas pašas kā tev 🙂 Lielisks apraksts! 🙂 Lai tavi mērķi par zābakiem un kombi tomēr piepildās!

Pievieno savu komentāru!

Saskaņotie resursi!