18. maijā visā Latvijā sākās parakstu vākšana referenduma izsludināšanai pret dažādu pabalstu – slimības un bezdarbnieku, vecāku, maternitātes un paternitātes pabalstu ¬– iesaldēšanu. Tie ir trīs likumprojekti, kurus valsts prezidents pēc Saeimas mazākuma aicinājuma apturēja un nodeva tautas nobalsošanai. Parakstu vākšana ir līdz 16. jūnijam. Ja par Satversmes grozījumiem saistībā ar valsts valodu publiskajā telpā vēl kaut kas ir dzirdēts, tad šķiet par šiem likumprojektiem nav dzirdēts praktiski nekas un uz kopējā Saeimas atlaišanas fona daudziem ir izdevīgi, ka to tā arī nesadzird.

 

Kāda ir šī brīža situācija?

Šobrīd spēkā ir krīzes laika regulējums, kuru ieviesa uz trīs gadiem, un tas paredz pabalstu ierobežojumus līdz 2012.gada 31.decembrim. Saeimas piedāvātie grozījumi paredz „iesaldēt” pabalstus vēl līdz 2015.gadam. Tātad dod mums signālu, ka līdz 2015. gadam valstī situācija neuzlabosies.

Kādēļ tas ir nepareizi?

2008. gadā pat pusmūža vecuma vīrs, kurš strādāja celtniecībā un nekad nebija maksājis nodokļus (ja nu vienīgi kaut kad padomju laikos), sāka domāt par pievienošanos sociālās apdrošināšanas sistēmai. Kāpēc? Tādēļ, ka sabiedrībā varēja just, ka samaksātajiem nodokļiem ir jēga. Tie deva drošības un stabilitātes sajūtu.
Kas notiek tagad? Tāpat kā 90. gadu beigās, nodokļus vairs nemaksā vai maksā tikai daļēji katrs, kuram tas ir iespējams. Attiecīgi sociālais apdrošināšanas budžets nepildās un valstij nav naudas, kuru izmaksāt pensijās un pabalstos. Kādēļ? Tādēļ, ka cilvēki netic un atkal neredz tam jēgu.

 

Uz ko attiecas šie grozījumi?

Publiskajā telpā tika maldīgi pausta informācija, ka minētie ierobežojumi attiecas tikai uz 16 200 cilvēkiem. Jā, tajā brīdī, kad tika gatavoti grozījumi, bija saslimuši vai palikuši bez darba, vai varbūt sagaidījuši ģimenes pieaugumu 16 200 nodokļu maksātāju, kuriem šie pabalsti tika izmaksāti samazinātā apmērā. Patiesībā piedāvātie grozījumi attiecas uz apmēram 1/3 daļu Latvijā nodarbinātajiem iedzīvotājiem jeb gandrīz 200,000 cilvēkiem, kuru bruto (uz papīra) ienākumi ir lielāki par 500 Ls (un viņu ģimenes locekļiem). Šie darba ņēmēji, iestājoties sociālās apdrošināšanas gadījumam (piemēram, saslimstot), līdz 2015.gadam saņems līdz 42.8% zemākus pabalstus, nekā bez ierobežojumiem.

Tā ir Latvijas iedzīvotāju aktīvākā daļa, tie ir cilvēki, kas nomaksā lielāko nodokļu daļu. Ierobežojumi attiecas arī uz ģimenēm, kurās ir viens pelnītājs, jo slimības vai bezdarba gadījumā cietēji būs arī pārējie ģimenes locekļi. Un patiesībā šie grozījumi attiecas uz pilnīgi visiem sociālā budžeta izmaksu saņēmējiem, tostarp pensionāriem, jo nodarbināto nomaksātie nodokļi atbilstoši solidaritātes principam ir tieši saistīti ar valsts iespējām izmaksāt pensijas. Ja cilvēki nebūs motivēti maksāt nodokļus, valstij nebūs naudas arī pensijām.

Tev vēl ir iespēja parakstīties līdz 16. jūnijam! Par vietām, kur to var izdarīt skaties šeit!

Atceries, ka šo pabalstu apjoms ir atkarīgs no nomaksāto nodokļu daudzuma. Jo vairāk samaksā nodokļos, jo uz lielāku valsts atbalstu vari paļauties! Ar katru no mums var kas atgadīties. Ja domā, ka Tas uz Tevi neattiecas, padomā, vai esi drošs, ka vēl 4 gadus neslimosi.

 

Mīti, kurus izplata sabiedrībā?

  • Tas sagraus budžetu, jo naudas nav.
    Nav taisnība, jo, ja paliek spēkā pašreizējā kārtība, tas neatstāj nekādu iespaidu nedz uz šī, nedz nākamā gada budžetu. Piedevām, ja neatņemsim cilvēkiem motivāciju maksāt nodokļus, budžets pildīsies labāk.
  • Tas atņems pensionāriem pensijas.
    Tik ciniski var runāt tikai augstas raudzes demagogi, kas pieraduši rīdīt vienu sabiedrības daļu pret citu. Šo lēmumu apturēšana nekādi neietekmē pensiju apmēru. Tieši otrādi – cilvēki, uz kuriem attiecas pabalstu griesti, veido lielāko daļu no iemaksām sociālajā budžetā. Ja viņi nebūs spiesti aizbraukt vai būs motivēti maksāt visus nodokļus, tad sociālais budžets pieaugs un ieguvējs būs katrs pensionārs.

Uzsaukums (PDF)

Atsaite

Pagaidām komentāru nav

Pievieno savu komentāru!

Saskaņotie resursi!