Dihidromonoksīds

Diezgan spēcīgi sasmējos, kad lasīju Artas rakstiņu par šo baiso ķīmisko savienojumu, par kura esamību sadzīvē lietojamos priekšmetos un pārtikā ražotāji klusē, jo viņiem redziet nav izdevīgi, lai sabiedrība par to uzzinātu! 😀

Dihidromonoksīds ir ķīmiska viela, kas bez jebkādiem ierobežojumiem tiek izmantota pārtikas rūpniecībā, bet uz etiķetēm jūs šo nosaukumu neieraudzīsiet, jo ražotāji nav ieienteresēti atklāt patiesību, citādi viņi zaudēs savu peļņu. Trakākais ir tas, ka dihidromonoksīdu, ko pievieno pārtikai, izmanto arī telpu uzkopšanā, tad iedomājies, kādus mēslus mums cenšas iebarot, bet valdība to pieļauj, jo laikam jau ražotājiem ir spēcīgs lobijs. Tā taču ir liela mēroga cilvēku muļķošana, mēs pat nezinām, kādas sekas tas atstāj uz mūsu veselību, bet nav jau noslēpums, ka cilvēki arvien vairāk cieš no pārtikas alerģijām un ir pamatotas aizdomas, ka pie vainas varētu būt tieši dihidromonoksīds.

Jā, runa ir par ķīmisko savienojumu, kuru mēs lietojam ikdienu paši nemaz neaizdomājoties par to, ka tas, ko mēs lietojam patiesībā ir šis baisais dihidromonoksīds!!! Divi ūdeņraža atomi un viens skābekļa atoms viedo tādu šķidru, caurspīdīgu substanci, kuru mēs ikdienā dēvējam par ūdeni! 😀 Bet kāpēc ūdeni sauc par ūdeni?

Laikā, kad veidojās un attīstījās latviešu valoda kā tāda, kopējais intelekta un zināšanu līmenis visā pasaulē bija aptuveni mūsdienu pirmklasnieka līmenī un salīdzinot ar zināšanu bagāžu, kuru nes vidējais latvietis patlaban, atšķirība ir milzīga! Visas tās zināšanas, kuras mums sabāztas galvā kopš ieguvām pirmo smadzeņu rievu galvā, kad dārziņā krītot ar pakausi atsitāmies pret kādu no koka klucīšiem nav iedomājamas seno latviešu prātos… Valodas gramatika, svešvalodas, fizika, ģeogrāfija, ķīmija, matemātika, tas viss bija svešs mūsu aborigēniem. Un tieši tāpēc viņi dihidromonoksīdu nosauca vienkārši par ūdeni, jo viņiem nebija ne jausmas par tā ķīmisko sastāvu. Domāju ir pienācis laiks šo netaisnību pret dihidromonoksīdu vērst par labu un piešķirt tam nosaukumu, kādu tas ir pelnījis sava īpašā ķīmiskā sastāva dēļ.

Tad nu mēģināju izprātot, kā varētu izklausīties vai izskatīties mūsu dzīve, ja mēs izliktos, ka tāda vārda “ūdens” nemaz nav! 😀

  • Veikalā pirksim gāzētu minerāldihidromonoksīdu “Borjomi”;
  • Komunālo maksājumu rēķinā maksāsim gan par silto, gan auksto dihidromonoksīdu;
  • Pēc darba mēs dosimies uz Ķīpsalas dihidromonoksīda rezervuāru peldēt;
  • Vasarā mēs peldēsimies dabīgajās dihidromonoksīda krātuvēs vai dihidromonoksīda tranšejās;
  • No rītiem dzersim karstu dihidromonoksīdu, kurš piesātināts ar citiem ķīmiskajiem savienojumiem no augu herbārijiem;
  • Ziemā mēs pikosimies ar smalcinātām dihidromonoksīda kristālu pikām un slidosim pa sasaldētu dihidromonoksīda kristālu.
  • Zupu restorāns “Tikai karotes”, vairs nevarēs savās reklāmās teikt, ka neizmanto buljonu kubiciņus un citus ķīmiskus aizstājējus, jo visās zupās taču būs dihidromonoksīds!

Ar nepacietību gaidu jūsu variācijas par tēmu “dihidromonoksīds” komentāros! :naac:

Atsaite

3 komentāri

  1. nu nevajadzēja jau mani iesaistīt, un vismaz ja iesaisti, tad raksti ar lielo burtu 😛

  2. Lielisks atmaskošanas raksts.

  3. […] karbamīda (kas tas tāds? ) maisījums, kas bīstamos izplūdes slāpekļa oksīdus (nejaukt ar Dihidromonoksīdu!) īpašā automobīlī iebūvētā izplūdes sistēmā (selektīvajā redukcijas katalizatorā) […]

Pievieno savu komentāru!

Saskaņotie resursi!