Siguldas pilsdrupas

 

Pagājušajā nedēļas nogalē kopā ar vietējo junioru bijām apskatīt Siguldas vecās pils drupas. Jāatzīst, godam atjaunots viss tur, ko nevarētu teikt par jauno pili, kurā mitinās Siguldas dome.

Siguldas vecās pils drupas

Siguldas vecās pils drupas

Ja nav būts, iesaku ieskriet un aplūrēt gan pašu pili, gan skatu, kāds paverās no vairākajām speciāli izveidotajām skatu vietām uz Gaujas senleju! Tālāk vēl 13 bildītes un neliels apraksts.

Jau stāvlaukumā mūs sagaidīja šādi jocīgi, mazi vīriņi ar jocīgiem vārdiem

Jau stāvlaukumā mūs sagaidīja šādi jocīgi, mazi vīriņi ar jocīgiem vārdiem

Zīmes pie vārtiem mums vēsta, ka šis ir piemineklis un šeit nedrīkst ienākt zaļi suņi.

Zīmes pie vārtiem mums vēsta, ka šis ir piemineklis un šeit nedrīkst ienākt zaļi suņi.

Pils biezie mūri ir ļoti labi saglabājušies

Pils biezie mūri ir ļoti labi saglabājušies

Tie paši biezie mūri no cita skatu punkta

Tie paši biezie mūri no cita skatu punkta

No iekšpuses viss izskatās diezgan pamatīgi šķībs

No iekšpuses viss izskatās diezgan pamatīgi šķībs

Kā redzams, ne viss ir saglabājies tik labi

Kā redzams, ne viss ir saglabājies tik labi

Šeit var palasīt nelielu aprakstu, bet pag, kas tur rakstīts...?

Šeit var palasīt nelielu aprakstu, bet pag, kas tur rakstīts…?

Izrādās šis kultūras piemineklis patiesībā ir "kokčiks"!

Izrādās šis kultūras piemineklis patiesībā ir “kokčiks”!

Labi, ka ir internets!

1207.gadā notika pirmā zemes dalīšana starp Rīgas bīskapu un vācu Zobenbrāļu ordeni. Rezultātā Ordenis saņēma zemes Gaujas kreisajā krastā un uzsāka Siguldas (Segewold) pils celtniecību. Sākotnēji tā bija castellum tipa cietoksnis ar kapelu, bet kad 1236.gadā pēc Zobenbrāļu sakāves varu pārņēma Livonijas ordenis, pils tika pārbūvēta konventa tipa celtnē. Siguldas pils savu uzplaukumu sasniedza 15.gs. Ap šo laiku celts pils četrstūrveida dienvidu vārtu tornis un tornis tilta galā. Poļu valdīšanas laikā 1582.g. un 1590.g. Siguldas pilī tika veiktas revīzijas, kas konstatēja, ka pils atrodas sabrukuma sākumā. Pils vēl vairāk cieta poļu –zviedru karadarbībā 1601.-1621.g. Tā laika revīzijā teikts, ka pils vairs nav apdzīvota. Vairāk kā gadsimtu pēc Polijas – Zviedrijas cīņām – 1737.g. cariskās Krievijas valdīšanas laikā ķeizariene Anna pili uzdāvināja feldmaršalam Lasci. Bet no 1867.-1920.g. Siguldas muiža atradās kņazu Koroptkinu īpašumā. Siguldas pilsdrupu saglabāšanas darbus pirmais uzsāka Dmitrijs Kropotkins, bet, kad 19.gs. beigās pili mantoja kņaziene Olga kropotkina, ārējā priekšpilī tika uzcelta jauna muižas ēka un vairākas saimniecības ēkas. Šajā laikā nostiprinot pilsdrupas, romantizēja vecos mūrus, izveidojot vairākas fantastiskas arkas kā nodevas tā laika modei. 1922.gadā muižas centru ieguva Latvijas rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība. Pēc Otrā pasaules kara vecā pils atradās avārijas stāvoklī, tikai 1962.g. tika veikta ziemeļu torņa konservācija, bet pēc aptuveni desmit gadiem konservācijas un restaurācijas darbi norisinājās kapitula zāles un kapelas telpās. 1987.-1988.g. pils teritorijā tika veikti arheoloģiskie izrakumi, kurus vadīja N.Treijs, arheoloģiskā izpēte notika arī 1997. un 2000.g. Tomēr neskatoties uz jau veiktajiem Siguldas pils mūru nostiprināšanas un restaurācijas darbiem, joprojām nepieciešama steidzama pils mūru konservācija.

 

Redzamas arī zaļās, seno laiku atkritumu urnas

Redzamas arī zaļās, seno laiku atkritumu urnas

Skats uz Gaujas senleju no skatu platformas (sastiķētas 6 bildes)

Skats uz Gaujas senleju no skatu platformas (sastiķētas 6 bildes)

Skats no citas skatu platformas. Tālumā rehabilitācijas iestāde.

Skats no citas skatu platformas. Tālumā rehabilitācijas iestāde.

Improvizēts tilts ar kasi un labierīcībām pa ceļam uz pilsdrupām

Improvizēts tilts ar kasi un labierīcībām pa ceļam uz pilsdrupām

Bija pieejami arī gida pakalpojumi!

Bija pieejami arī gida pakalpojumi!

Domāju ir vērts tur aizbraukt… Ja ne tagad, tad vismaz laikā, kad koki metīs nost savas spalvas! 😀

Atsaite

Pagaidām komentāru nav

Pievieno savu komentāru!

Saskaņotie resursi!