Likteņdārzs

Kas ir Likteņdārzs? Pagājušajā nedēļā Latvijas TV blieza gaisā koncertakciju jaunā latviešu kultūras pieminekļa “Likteņdārzs” attīstībai. Tur laikam kaut kādam skatu tornim vai platformai tika mēģināts savākt nepieciešamos līdzekļus… Tā kā mūsu ceham bija pienācis svečturu pasūtījums no ārzemēm, tad šo koncertatrakciju neskatījos, par notikušo un cilvēku sajūtām uzzināju vien nākamajā rītā klausoties Latvijas Radio 1. programmu, kurā Zigfrīds Muktupāvels gandrīz vai raudādams, jo uz viņa vadīto raidījumu “Kultūras rondo” smago paģiru dēļ nevarēja ierasties Ausma Kantāne Elita Veidemane, lūdza zvanīt uz tiešo ēteru un stāstīt par savām sajūtām TV pārraides sakarā. Cilvēki izteicās vairāk negatīvi nekā pozitīvi – pasākums esot bijis ļoti skumjš, bēdīgs un raudulīgs, un šķiet arī līdzekļi prognozētajā apjomā netika savākti. Bet tad piezvanīja viens tantuks un pajautāja, vai jūs zināt, ka baznīca ir pret šo pieminekli? Bet kāpēc? Kas tad īsti ir tas Likteņdārzs? Un tas mani ieinteresēja, šo objektu papētīt sīkāk, tāpēc devos nelielā ekspedīcijā uz Koknesi pa vēl neuzbūvēto ceļu no Tīnūžiem (bet tas jau ir cits stāsts…), lai mēģinātu kaut ko noskaidrot.

Jau stāvlaukumā mūs informē, kas ir "Likteņdārzs"

Jau stāvlaukumā mūs informē, kas ir “Likteņdārzs”

Mēs esam nemirstīgi. Kamēr vien uz zemes mīt mūsu labie darbi – ierakstīti cilvēku, zemes un tautas likteņos.

Viena Latvijas paaudze reiz apvienoja gribu un dāvāja mums Brīvības pieminekli – brīvības, gaismas un spēka simbol. Nu ir mūsu kārta. Koknesē, Daugavas upes vidū, ar Latvijas tautas atbalstu top Likteņdārzs. Pārdomu, mīlestības un cerību dārzs. Vieta, kur just. Cieņu pret mūsu vēsturi un mīlestību pret mūsu zemi. Vieta, kur auklēt ticību, ka viss izdosies nākotnē.

Likteņdārzs apvieno mūs visus – lielus un mazus, vecus un jaunus, sievas un vīrus. Likteņdārzs neuzstāj un nepieprasa, Likteņdārzs tikai aicina: “Nāc, pieliec savu artavu”. Nav svarīgi, cik tā būs liela. Nāc un saņem iespēju – pēc laika atskatīties pagātnē un zināt: “Jā, Es esmu daļa. Es dzīvoju šeit un dzīvošu arī tad, kad manis jau sen vairs nebūs”.

Mēs esam kā koki – ar saknēm pagātnē, ar stumbru tagadnē, ar ziediem un sēklu – nākotnē.

Esiet sveicināts Likteņdārzā!

Tālāk vēl daudz bildes un piezīmes.

Zem šī cēlā uzraksta stāv akmens čupa ar šeit savestiem akmeņiem no dažādām vietām. Par to liecināja dažādie uzraksti uz akmeņiem. Nezinu, kam tie domāti, ņemot vērā, ka šeit par 5 latiem varēja iegūt iespēju, ka tavu vārdu iekals kādā no bruģakmeņiem, domājams arī šie akmeņi aizies kaut kā līdzīga būvniecībai…

Daudz dažādi akmeņi

Daudz dažādi akmeņi

Sākot veikt pilnīgu teritorijas apskati, tika pieņemts stratēģisks lēmums sākumā apstaigāt salu un tikai beigās veikt patreizējā galvenā objekta “Amfiteātra” (tur tālumā, nezālēs) aplūkošanu.

Golfa laukums bez bedrītēm ar daudz maziem kociņiem gar malu

Golfa laukums bez bedrītēm ar daudz maziem kociņiem gar malu

Tur patiešām bija ļoti daudz sastādīti dažādi kociņi gar malu. Iedomājoties, ka no tiem kādreiz varētu izaugt lieli lietaskoki, uzreiz top skaidrs, ka tie sastādīti pa tuvu. Tāpat nav skaidrs, kas nākotnē notiks ar tām baltajām plastmasas bļembām, uz kurām uzrakstīts vēstījums… Ak jā, un dzirdējām, ka šis “prieks” jums izmaksās nieka 50 latus + kociņa vērtību un transportēšanas izdevumus un droši vien arī PVN! 😀

Daudz mazi kociņi ar baltiem plastmasas bļembukiem

Daudz mazi kociņi ar baltiem plastmasas bļembukiem

Daudz mazi kociņi ar baltiem plastmasas bļembukiem

Daudz mazi kociņi ar baltiem plastmasas bļembukiem

Ejot pa salas otru pusi tālumā var redzēt kaut kādu smilšu veidojumu, kas šķiet apaudzis ar nezālēm, droši vien tam arī ir kaut kāda nozīme mūsu tautas īpatnību raksturošanā.

Mauriņš tāds liels

Mauriņš tāds liels

Ejot tālāk pamanīju regulāri novietotus lielus akmeņus. Izrādās šeit tad tiks būvēts tas milzīgais trampalīns daudzu metru garumā un augstumā Kokneses baznīcas virzienā. Tās iekšienē atradīsies bibliotēka, jauniešu centrs, muzejs, konferenču telpas un suvenīru veikals. Ņemot vērā mūsu tautas tradīcijas, vēlāk tur uzradīsies arī dārgāks Narvesen un kafejnīca, kas pasniegs atsaldētus dārzeņus! 😀

Daudz, lieli akmeņi

Daudz, lieli akmeņi

Paejot tālāk nonākam pie pašas Daugavas, no kuras tad arī var redzēt to Kokneses baznīcu arī bez tās dārgās, ar vietējo dolomītu apdarītās platformas!

Skats uz Kokneses baznīcu (Spied uz bildes lai atvērtu panorāmas skatu!)

Skats uz Kokneses baznīcu (Spied uz bildes lai atvērtu panorāmas skatu!)

Tālāk turpinot ceļu gar salas malu nekas interesants sākumā nebija, tikai atkal skats uz nezāļu puduru, kurām tuvoties man bija ļoti bail, jo ar muguras smadzenēm jutu, ka tieši tur mīt vecā ļaunā ragana, kā dēļ arī baznīca neatbalsta šāda pieminekļa tapšanu! 😀

Nemākulīgi nopļauts mauriņš

Nemākulīgi nopļauts mauriņš

Taču tad parādījās koki, kurus apvij neliels grantēts pastaigu celiņš. Visticamāk tie ir paši pirmie ziedotāji, kas savus kociņus šeit iedēstīja pirms 30 gadiem! 😀

Bērzu birzīte

Bērzu birzīte

Virzoties gar salas krastu joprojām lieliski var redzēt Kokneses baznīcu bez jebkādas skatu platformas. Attālums līdz baznīcai liekas kādi 150 – 200 metri, kur nu vēl tuvāk!

Kokneses baznīca

Kokneses baznīca

Tieši pretī baznīcai arī top kaut kas vērienīgs, redzamas traktoru pēdas, savelti akmeņi, sarakta zeme. Tad vēl neiedomājos, bet tagad ienāca prātā, varbūt šeit tie veikti kaut kādi krasta nostiprināšanas darbi? :hvz:

Birztalā ierakti akmeņi

Birztalā ierakti akmeņi

Tālāk bildē redzams laukums, kurā kārtojot CSDD braukšanas eksāmenu, jāveic apgriešanās manevrs ierobežotā teritorijā. Krūmi bija balti. Zinātāji teica, ka tā bija Miltrasa.

Miltrasas ielenkumā

Miltrasas ielenkumā

Mežiņā bija norobežota teritorija, kurā nedrīkstēja doties. Kā liecināja informācija, tur patlaban notiek laivu piestātnes būvdarbi. Ņemot vērā betonēšanas apjomus un traktortehnikas vienību skaitu uz būvdarbu kvadrātmetriem, tur noteikti varēs piestāt arī zemūdenes. Klāt negāju, bija bail, ka sarās un uz vietas nošaus un iebetonēs… 😀 Taču visapkārt norobežojošajam žogam bija sastādītas, kā zinātāji zināja pasacīt, kapu mirtas! Tieši tā! Kā tad bez tām! Tauta, kurai atšķirībā no citām tautām ir kapu svētki un svecīšu vakari, noteikti ir jāpadalās arī ar šīs kultūras izkopšanas niansēm! 😀

Kapu mirtas ar blakti

Kapu mirtas ar blakti

Diemžēl šis kultūraugs bija kā apsēts ar maziem, sarkaniem kukainīšiem. Visticamāk, ka kukainīši šeit bija veikuši kulta kopošanās aktus, kā rezultātā baznīca ir iebildusi pret šo pieminekli. Tā varēja secināt, jo blakšu bija ļoti daudz, bet krusta neviena!

Kapu mirtas ar daudz blaktīm (Saskaiti, cik!?)

Kapu mirtas ar daudz blaktīm (Saskaiti, cik!?)

Galu galā nonācām arī līdz pašam Amfiteātrim. Diemžēl no šis puses tajā iekļūt varēja tikai peldus, bet tā kā savu kopējo peldkostīmu biju atstājis mājās, nācās iet gar melnā kanāla malu līdz ieejai būvbedrē objektā!

Amfiteātris no tā labās puses (Spied uz bildes lai atvērtu panorāmas skatu!)

Amfiteātris no tā labās puses (Spied uz bildes lai atvērtu panorāmas skatu!)

Kamēr devāmies uz ieeju, pamanījām, ka patiesībā upē nesen ir pazeminājies līmenis. Acīm redzot tas saistīts ar Rīgas HES remonta darbu dēļ nolaisto ūdenslīmeni… 🙂

Zemais Daugavas līmenis

Zemais Daugavas līmenis

Šī bija tuvākā vieta līdz nezāļu pudurim. Kā liecina informācija, ta ir Kalns – pļavas ziedu lauks. Jā piekrītu, dieeezgan savdabīgs! 😀

Kalns - pļavas ziedu lauks

Kalns – pļavas ziedu lauks

Ņemot vērā, ka iepriekšējā dienā šeit bija koncerts, kurā kā stāstīja zinātāji, Aisha pieelsojusi visiem ausis, gan šeit uz vietas, gan zilajos TV ekrānos, tad interesenti bija ieradušies diezgan daudz. Bija manāmas arī ugunskuru pēdas un šur tur uzkalniņā bija saspraustas arī lētās ķīniešu eļļas lāpas.

Ieeja Amfiteātrī

Ieeja Amfiteātrī

Pieejot pie Amfiteātra otras malas, ļoti labi varēja redzēt, ka ūdens lēnām grauž mākslīgi veidoto uzbērumu upes malā, visticamāk, ka šeit ik pa laikam nāks šo to pieremontēt…

Nograuztais krasts

Nograuztais krasts

Izdevās noķert momentu, kad šeit nav gandrīz neviena cilvēka un nobildēt. Diemžēl kamēr bildēju panorāmas skatu, cilvēki atkal uzradās…

Skats uz Amfiteātri no otras puses (Spied uz bildes, lai atvērtu panorāmas skatu)

Skats uz Amfiteātri no otras puses (Spied uz bildes, lai atvērtu panorāmas skatu)

Promejot izdevās nobildēt vēl vienu skatu no ieejas puses

Skats no ieejas Amfiteātrī (spied uz bildes, lai atvērtu panorāmas skatu)

Skats no ieejas Amfiteātrī (spied uz bildes, lai atvērtu panorāmas skatu)

Promejot uzmetu vēl pāris kadrus, lai saprastu, cik tālu te viss attīstījies un būtu vieglāk iedomāties, kā te izskatīsies pēc gadiem 10 vai 20.

Mazie kociņi un līkas taciņas

Mazie kociņi un līkas taciņas

Mazie kociņi un līka taciņa, kas beidzas gružos

Mazie kociņi un līka taciņa, kas beidzas gružos

Un nobeigumā, kāpēc tad šī vieta tik ļoti nepatīk baznīcai. Tiešu un oficiālu informāciju no reliģijas pārstāvjiem nekur neatradu, tomēr papētot sīkāk prodžektu, iespējams atradu iemeslu, kāpēc tās attieksme varētu būt negatīva! Izrādās, tajā apaļajā ūdens pleķī atradīsies ziedošanas akmens! Vieta, kur turpmāk mēs nesīsim savus jērus uz nokaušanu, lielākos ķirbjus un jaunākās meitas. Domāju kardinālam šeit patiešām būtu kāds biezāks vārds sakāms, jo tas varētu nozīmēt, ka baznīcai projekta beigās būs jādalās ar savu godīgi nopelnīto desmito daļu ar kaut kādu tur štrunta pieminekli! 😀

Bet ja nopietni, droši vien nav vērts speciāli dzīties tik tālu, lai apskatītu tikko iestādītus kokus, taču pēc pāris gadiem iespējams jau būtu, tomēr ja braucat garām, iebraucat pastaigāties, tas nemaksās neko, bet dos daudz svaiga gaisa, ūdensmotociklu rūkoņas skaņas un labus dabas skatus pāri Daugavai. :naac:

Atsaite

1 komentārs

  1. […] biju apstaigājis jau iepriekš aprakstīto Likteņdrāzu, un uz mājām vēl galīgi nevilka, laiciņš arī likās ļoti foršs (vilka uz lietu), tāpēc […]

Pievieno savu komentāru!

Saskaņotie resursi!