Nesmeķēšana

Lai gan nesmēķēju vairāk nekā pusotru gadu, tomēr daudzo gadu laikā iekrātā pieredze neļāva no šī ieraduma atrauties naktīs. Tas kā liels iekšējais monstrs mēdz ik pa laikam ielauzties manā zemapziņā. Bieži vien sapņoju, ka smēķēju un ka man to ļoti gribās darīt. Tā bija līdz šim, kamēr vienā naktī nenosapņoju, ka man atkal rokās ir paņēmusies cigarete un pirms to aizdedzināt es uz to skatos un it kā saku – Paga, paga, bet es taču nesmēķēju, kāpēc man rokās ir cigarete? – un aizmetu to!

Nepīpē!

Nepīpē!

It kā sīkums un nekas tāds būtisks, bet tomēr – cik lepns biju, kad pamodos un cik spilgts bijis sapnis, ja reiz to atceros! 🙂

Atsaite

3 komentāri

  1. Man bija tieši tāpat ilgu laiku pēc atmešanas. Parasti, pēc tam kad sapnī uzpīpēju, pēc tam sapnī arī ilgi mocījos ar pārmetumiem sev kāpēc gan es atsāku. Tagad nu jau 3 vai 4 gadus nesmēķēju.

  2. Jā, man bija līdzīgi – sapnī sajutu ļoti dziļu nožēlu, ja smēķēju…

  3. Tas ir izplatīts sapnis 🙂 Man liekas viņš rādās katram, kas atmet

Pievieno savu komentāru!

Saskaņotie resursi!