Ir patīkami novērot, ka dažreiz mēs tomēr protam mainīt lietas uz labo pusi un nesagandēt esošo ar kaut kādien jauninājumiem. Šeit runāju (rakstu) par 11. novembra pasākumu kopumu krastmalā.

  • Ļoti pozitīvi novērtēju to, ka krastmalā bija dzirdama arī krievu valoda, redzēju vairākus cilvēkus, kuri runāja krieviski, bet kuriem pie krūts bija lentīte sarkanbaltsarkanā, nevis brūni melnā krāsā.
  • Priecājos, ka pasākums nav pārvērties par ķīniešu tingeļ-tangeļu, belašu un alus tirgotavām, cerams, tā arī paliks turpmāk.
  • Ļoti patika pils mūros izveidotie plauktiņi svecēm. Prieks, ka beidzot kāds dadomājies tādus ieviest. Respekts un cieņa cilvēkam, kas to izdomāja
  • Pateicoties tam, ka vienīgā skatuve bija Strēlnieku laukumā, krastmalā valdīja patīkama atmosfēra ar pašu dziedātām kara un ne tik ļoti dziesmām. Tas deva to īpašo sajūtu, ka šie patiesībā nav svētki, bet gan īpašs piemiņas brīdis.
  • Redzējām tikai vienu grupiņu iereibušu jauniešu, taču vienīgais iemesls, kāpēc viņus pamanījām bija – viņi pārāk skaļi centās savaņģot pa kādam skuķēnam.
  • Pateicos Rīgas Domei un organizatoriem, kuri beidzot izdomāja 11. novembra krastmalā apturēt satiksmi, šķiet iepriekšējos gados tā nebija bijis.
Liesmas Daugavā

Liesmas Daugavā

Paldies visiem, kas atcerējās, Dievs svētī Latviju! :naac:

Atsaite

3 komentāri

  1. RT @MarisAlksnis: Pārdomas pēc Lāčplēša dienas par pasākumiem 11. novembra krastmalā. http://t.co/1bjXl7IANv

  2. RT @MarisAlksnis: Pārdomas pēc Lāčplēša dienas par pasākumiem 11. novembra krastmalā. http://t.co/1bjXl7IANv

  3. Krasmalā izgāju pusdesmitos, pēc koncerta Anglikāņu baznīcā.
    Jā, patīkami, ka satiksme bija slēgta. Diemžēl, runājot Urbanoviča vārdiem, visu sadirsa tas, ka Pils mūris bija spilgti izgaismots ar prožektoriem, laikam TV vajadzībām, līdz ar ko tas rajons nemaz pēc svecīšu vietas neizskatījās. Organizatori bija aizmirsuši parūpēties par pasākuma jēgu, pārāk daudz bija domājuši par sevi.
    Vēl bezsakarīga bija tukšgaitā strādājošās pažarnieku mašīnas rūkšana tieši blakus ugunskuram un zilo uguņu midžināšana no tuvējām policijas automašīnām. Sajūta pie pils mūra bija visai pretīga. Ja jau krastmala bija slēgta, varēja taču tos auto nolikt 20m tālāk, ielas otrā pusē.

    Labi, ka tālāk, prom no oficiozu sadirstās vietas, pie Anglikāņu baznīcas bija gan svecītes, gan miers, gan dziedāšana. Tur tad arī pieminējām brašos strēlniekus.

Pievieno savu komentāru!

Saskaņotie resursi!