Latvieši allaž ir koķetējuši ar uguni. Ne velti mēs esam gandrīz vienīgie, kuri nodarbojas ar pērnās zāles dedzināšanu. Tāda sajūta, it kā tautas gēnā būtu iekodēts – ja kaut ko var nodedzināt, tad tas noteikti ir jādara. Varu derēt, ka saulainā rudens dienā īsts latvietis pieiet pie pļavas, skatās tālumā un berzējot rokas pie sevis nosaka: “Nē, šito nevar pļaut, šis pēc tam pavasarī būs kārtīgi jānosvilina!”. Kā sacīt, neatliec uz rītdienu to, ko var atlikt līdz pavasara kūlas dedzināšanas laikam! 🙂

That`s cool!

That`s cool!

Taču šoreiz ne par kūlu! Viss sākās kā joks par čeku dedzināšanas tēmu Twiterī.

Kā zināms, katrā jokā ir sava daļa taisnības un jā, esmu diezgan skeptisks gan šajā “čeku” jautājumā, gan horoskopos kā tādos. Manuprāt, ja vēlies, lai Tev nauda turētos, tad a) centies to lieki netērēt; b) kustini savu sasodīto pakaļu, strādā, un nopelni to, nevis paļaujies uz kaut kādu čeku pelnu kaisīšanu vējā, datumos, kurus tev īpaši norādījis kāds cilvēks, kurš par šī datuma nosaukšanu no tevis saņēmis naudu un nesniedz nekādas garantijas, neskatoties uz to, ka viņam par pakalpojuma sniegšanu vajadzētu tev izsniegt čeku. Cik ironiski. Iedomājaties, kas notiktu, ja mēs visi zemes iedzīvotāji kā viens, bez izņēmuma sāktu dedzināt čekus – pasaule taču kļūtu stāvus bagāta, vai ne? 😀 Savukārt, ja vēlies, lai tev veicas kopumā – sāc ar sevi – esi labs, domā un dari labas lietas, esi nesavtīgs, un cilvēki pret tevi labi attieksies, novēlēs veiksmi un neatdarīs ar ļaunu, nevis lasi horoskopus un gaidi no zvaigznēm novēlušos brīnumus! 🙂

Tātad, mans pamata arguments pret čeku dedzināšanu ir tas, ka čeks ir preču iegādes vai pakalpojumu saņemšanas apliecinošs dokuments, uz kura pamata darbojas garantijas un citi patērētāju aizsardzības noteikumi un kuru parasti izsniedz tā darījuma puse, kura saņem naudu.

Ok, paši dedzinātāji piekrīt, ka lielāku pirkumu čekus tomēr vajadzētu saglabāt, bet kāpēc gan nedrīkstētu iznīcināt čekus par maizes un piena pirkumiem? A jūs ko domājat, apēdāt maizi un garantija beigusies? Un tagad iedomāsimies situāciju. Maiznīca iepirka maizei sāli no firmas, kura nodarbojas ne tikai ar sāls, bet arī minerālmēslu un citu ķimikāliju ražošanu, un netīšām sāls vietā iedeva vienu maisu nezāļu indi, jo noliktavas darbinieks dikti sēroja par Zolitūdes traģēdijā cietušajiem un kļuva neuzmanīgs pildot darba pienākumus nakts maiņā. Bet varbūt tas bija organizēts terorakts. Šo indi piejaucot sālim, kurš atrodas kopējā sāls rezervuārā, un vairāku mēnešu garumā mazās devās pievienoja tavai iecienītākajai maizes mīklai, kā rezultātā visa tava ģimene tika pakļauta lēnai indes iedarbībai. Pēc 4 mēnešiem atklājās, ka lielai daļai ļaužu pēc ilgstošas indes lietošanas sākuši izkrist mati. Attiecīgi tiek sacelta kājās visa Latvija, notiek izmeklēšana, tiek atrasti vainīgie, tie tiek sodīti un visiem cietušajiem, kuriem tas nepieciešams, tiek apsolīta apmaksāta veselības rehabilitācija. Visiem cietušajiem, kuri var pierādīt, ka sirgst no maizē ieceltās ķimikālijas ietekmes. Pašu ķimikāliju esamība organismā nenozīmē, ka esat to dabūjis tieši ēdot maizi, varbūt jūsu vājība ir minerālmēslu šķūņa laizīšana pilnmēness naktīs, kā rezultātā šī ķimikālija organismā nonākusi no sienu laizīšanas, nevis maizes ēšanas. Un matu izkrišanas fakts kā tāds arī neko nepierāda, varbūt jūs vienkārši esat plikpauris! Tātad – nav čeka, nav pierādījumu, ka esi pircis indīgo maizi!

Potenciālais plikpaurainais maizes ēdājs

Potenciālais plikpaurains maizes ēdājs

Tāpat man nav īsti skaidrs, kā gan tik sena “zinātne” kā astroloģija var nest informāciju par to, kad būtu jāsadedzina pirkuma čeki. Nevar būt, ka tas, kurš to visu izdomāja, zināja, ka kaut kad 20. gadsimtā uzradīsies tādi papīrīši, kurus mēs dēvēsim par pirkuma čekiem, un kurus būtu nepieciešāms sadedzināt… Iespējams viņš paredzēja arī, ka 21. gadsimta vidū, kad civilizētā pasaulē vairs nebūs reālas naudas, bet gan ādā iešūts elektronisks čips un konts bankā, būs nepieciešams dedzināt… hmm… Ko gan tad varētu nodedzināt? Gan jau latvieši arī tad izdomās, ko dedzināt 21. gadsimta vidū! 😀

Atsaite

4 komentāri

  1. “mēs esam gandrīz vienīgie, kuri nodarbojas ar pērnās zāles dedzināšanu”

    Tas ir tāds muļķīgs iedomāts mīts. Pat Austrālijā mēdz likt spičku pie zāles. Tur gan sekas ir daudz dramatiskākas, tāpēc tādas aktivitātes cenšas iespējami apkarot.

  2. Zinu, ka arī leišiem ir niķis sērkociņus mētāt… 😉

  3. Man liekas, ka tev vajadzētu iet paārstēties….

  4. Labdien dakter! 🙂

Pievieno savu komentāru!

Saskaņotie resursi!