Pagājušās nedēļas nogalē aicināju visus boikotēt Krievijas Federācijas produktus. Lielākai daļai mērķauditorijas nebija nekādu jautājumu šajā sakarā, taču viena daļa sāka nodarboties ar demagoģiju un faktu sagriešanu līdz pat “amputēt sev kāju, lai vecmāmiņai būtu sliktāk“. Piedodiet, ja aizskaru jūsu jūtas, bet jūs uzvedaties kā idioti. Akli idioti.

  • Pirmkārt. Es neaicinu nesadarboties ar Krieviju vispār, es ļoti priecājos, ka piem. “Laima” ir paziņojusi par savu eksporta palielināšanu uz Krieviju, pieaugošā pieprasījuma dēļ. Mums tas ir izdevīgi un tas nekādā veidā nav pretrunā ar boikota aicinājumu. Boikota aicinājuma jēga ir mazināt Krievijas eksportu tādējādi novājinot tā ekonomiku. Jau tagad ik dienas Krievija izdod miljoniem dolāru un euro, lai noturētu rubli stabilu, eksporta samazināšanās viņu ekonomisko situāciju vēl vairāk pasliktinās.
  • Otrkārt. Es neaicinu uz pilnīgi stulbām un bezjēdzīgām, komentētāju minētajām darbībām, piem. atteikties no gāzes, degvielas vai elektrības, izraut telefoniem čipus un taml. lietām. Saprotu, ka krieviski domājošie pilsoņi vēlas norādīt uz Krievijas visvarenību un visticamāk neizskaidrojamu iemeslu dēļ, ar to pat lepojas, tomēr ir nedaudz jāsaglabā realitātes sajūta. Ja būtu alternatīva degvielas, gāzes un elektrības piegādei, es noteikti aicinātu izmantot to. Es ceru, ka tāds brīdis arī pienāks un varēšu jums paklausīt.
  • Treškārt. Ir jābūt pilnīgam idiotam, lai apgalvotu, ka neviens šāds protests nav plika graša vērts, jo neatgriezīs Ukrainai Krimu. Labrīt! Šī nav cīņa par Krimu vai Ukrainu. Šī ir cīņa par Latviju. Latvija ir mana dzimtene. Es esmu dzimis Latvijā, kura manā dzimšanas brīdī bija okupēta, es neesmu dzimis Padomju Savienībā. Padomju Savienības politiskā mantiniece ir Krievija, tādēļ, ja kāds izjūt sevi kā Padomju Savienības pilsoni, tad kā sacīt “Давай, до свидания!”.
  • Ceturtkārt. Kas attiecas uz informācijas telpu, tad katrs pats ir tiesīgs izvēlēties ko un kā skatīties. Esmu izvēlējies skatīties TV kanālus bez Krievijas rupora līdzdalības, kā arī mani absolūti nepiesaista “Хиты России” un tamlīdzīga хуиня, taču tas, ka man ir šāda iespēja, var būt iemesls tam, lai izmestu TV un radio atkritumos, varētu ienākt prātā tikai pilnībā prātu zaudējušam pacientam.
Runa nav par naudu, runa ir par signālu.

Runa nav par naudu, runa ir par signālu.

Neaiciniet mani ieslēgt galvu (включать голову), kamēr paši to neesat izdarījuši. Esmu gana izglītots ar gana labu intelekta līmeni, lai savilktu paralēles ar pasaulē notiekošo šobrīd un to, kas rakstīts vēstures grāmatās. Līdzības ir ļoti daudz un rezultāts var būt graujošs visiem. Jums varbūt vienalga, jo uzskatāt, ka jums ir alternatīva, bet man šī ir vienīgā tēvu zeme, kuru vēlos aizsargāt ar visiem pieejamiem līdzekļiem. Runa vairs nav par naudu, runa ir par signālu agresīvajai Krievijai un pasaulei. Ja mēs to nedarīsim, Krievija to uztvers kā atļauju turpināt teritoriju aneksiju. Un brīdī, kad nāks krievi, neviens nešķiros, vai tu esi krievs, ukrainis, polis vai latvietis, mēs visi būsim latvieši un pret mums visiem attieksies vienādi tā pat kā tas pašlaik notiek Ukrainā. Padomājiet par to.

Saprotu, ka nekāda lielā ietekme uz procesiem Ukrainā kopumā no tā nebūs, tomēr lai varētu sist roku pie krūts un teikt – arī es esmu kaut ko darījis Ukrainas aneksijas sakarā, vari boikotēt konkrētos krievu zīmolus. Manā gadījumā boikots attieksies uz Lukoil un Kaspersky, ar pārējiem nav bijis nekāds lielais sakars. Tomēr vajadzētu paturēt prātā skaitli 46 un redzot to jebkuras preces svītru koda sākumā, būtu ļoti svētīgi to akurāti nolikt atpakaļ plauktā.

Boycott Russia

Boycott Russia

Starp citu, kopš Borjomi minerālūdens tagad arī pieder krieviem, esmu pārgājis uz Mangaļi 3 vai Vytautas. 🙂

Sākšu ar anekdoti. -Kā uzzināt, ja kāds ir veģetārietis? -Neuztraucies, viņš tev to obligāti pateiks pie pirmās izdevības. (Anekdotes beigas)

Veģetārietis

Veģetārietis

Pirmo reizi mūžā nolēmu pamēģināt un nu jau gandrīz mēnesi, gavēņa laikā atturos no alkohola un saldumiem. Bez jebkāda reliģiska pamata un motivācijas. Mans motivācijas dzinējs ir vēlme pārbaudīt, vai varu 40 dienas atturēties no alkohola tā pat vien, tādējādi pierādot sev un citiem, ka neesmu alkoholiķis, savukārt saldumi tika izvēlēti kā papildu nosacījums uzdevuma sarežģīšanai. Jautāsiet, kādēļ neatteicos no gaļas, atkārtošos – mans motivācijas dzinējs nav reliģija un es skaidri apzinos, ka esmu plēsējs un bez gaļas nevaru. Teiksiet, ka tas nemaz nav tik grūti? Uzreiz atbildēšu – Jūs maldāties, atteikties no gaļas ir ļoti, ļoti grūti. Patiešām.

Ja no alkohola lietošanas izdodas izvairīties diezgan veiksmīgi, tad saldumi tomēr ir spējuši mani novirzīt no patiesā gaismas ceļa, bet patiesībā tas mani it nemaz nesatrauc. Tas, par ko es aizdomājos, ir fakts, ka to, ka nelietoju alkoholu, esmu postulējis diezgan lielam cilvēku skaitam. To saprasdams sāku domā, a nez kāpēc tā? Kāpēc es viņiem to esmu teicis? Vai tiešām man likās, ka tas viņiem varētu būt svarīgi? Nē! Tas ir svarīgi man! Pateikdams Jānim, Pēterim, Ilzei un Anniņai to, ka līdz Lieldienām esmu atturībnieks, es patiesībā zemapziņā sagaidu, ka viņi mani atbalstīs un palīdzēs šajā grūtajā brīdī izturēt līdz galam.. It kā tas nav nemaz tik grūti, vakariņu laikā dzert bērzu sulas, nevis alu, vīnu vai 50 gramus stipro, taču acīm redzot zemapziņa pēc tā ilgojas…

Šādā apgaismības brīdī es sapratu, ka šeit var savilkt paralēles ar veģetāriešiem, kuri tādi kļuvuši piemēram modes dēļ… Noteiktā sabiedrības šallīgākajā daļā pēkšņi kļuva populāri neēst gaļu, jo tā ir slikta enerģija, bet ja tu ēdi gaļu, saņēmi nosodījumu un apvainojumus zvērīgumā, kas iespējams draudēja ar izstumšanu no minētās sabiedrības daļas kopiņas un vientuļu nāvi vecumdienās. Augstāk minētā rezultātā daudzi kļuva par pasīviem veģetāriešiem modes un sabiedrības spiediena dēļ. Visticamāk jau viņi paši saprata ko dara un uz ko iet, taču tā zemapziņa, neliete…

Pasīvais veģetārietis ik uz soļa visiem atgādinās, ka neēd gaļu, nevis tāpēc, ka ar to lepotos, bet galvenokārt tāpēc, ka meklē atbalstu sevis izvēlētajam barības ķēdes ceļam, tādējādi cenšoties nostiprināt šo savu pārliecību.  Jautāsiet, kā atšķirt pasīvo no aktīvā veģetārieša, varu jums pateikt, ka veģetārietis ir cilvēks, kurš neēd gaļu, nevis par to visiem stāsta. Zinu vairākus veģetāriešus, par kuru paradumiem uzzināju vēl daudzus gadus pēc tam, kad viņi par tādiem kļuva, cits veselības, cits ticības dēļ. Viņi nejautās, vai tajos salātos ir gaļa un neteiks, ka neēdīs tos, kaut lūdzaties, ja atbildēsiet apstiprinoši. Viņi mierīgi sakrāmēs sev šķīvī rīsu kaudzi un notiesās tos kopā ar zaļumiem bez īpašām ceremonijām. Neizturēsimies nicinoši pret pasīvajiem veģetāriešiem, bet ik reizi samīļosim viņus un izteiksim līdzcietību, kā arī paudīsim sapratni, pat ja tā būtu liekuļošana, jo tas, ka viņi dodas pa nepareizo, sev izvēlēto ceļu, viņiem jāsaprot pašiem. Viņi līdz tam nonāks agri vai vēlu, bet pagaidām izturēsimies līdzcietīgi.

Un nobeigumā vēl viena anekdote. Ezītis sēdēja uz celma un nodarbojās ar pašsuģestiju “Es negribu čurāt, es negribu čurāt, es negribu čurāt…”, pēc brīža ezītis ar pašsuģestiju turpināja nodarboties izsakot nedaudz savādāku frāzi “Tas nebiju es, tas nebiju es, tas nebiju es…”

Turpiniet neēst gaļu, es turpināšu nelietot alkoholu, saldumus un par to stāstīšu visiem, kurus satikšu savā ceļā līdz pat Lieldienām, lai Dievs mūs visus sargā! :naac:

Saskaņotie resursi!