Sākšu ar anekdoti. -Kā uzzināt, ja kāds ir veģetārietis? -Neuztraucies, viņš tev to obligāti pateiks pie pirmās izdevības. (Anekdotes beigas)

Veģetārietis

Veģetārietis

Pirmo reizi mūžā nolēmu pamēģināt un nu jau gandrīz mēnesi, gavēņa laikā atturos no alkohola un saldumiem. Bez jebkāda reliģiska pamata un motivācijas. Mans motivācijas dzinējs ir vēlme pārbaudīt, vai varu 40 dienas atturēties no alkohola tā pat vien, tādējādi pierādot sev un citiem, ka neesmu alkoholiķis, savukārt saldumi tika izvēlēti kā papildu nosacījums uzdevuma sarežģīšanai. Jautāsiet, kādēļ neatteicos no gaļas, atkārtošos – mans motivācijas dzinējs nav reliģija un es skaidri apzinos, ka esmu plēsējs un bez gaļas nevaru. Teiksiet, ka tas nemaz nav tik grūti? Uzreiz atbildēšu – Jūs maldāties, atteikties no gaļas ir ļoti, ļoti grūti. Patiešām.

Ja no alkohola lietošanas izdodas izvairīties diezgan veiksmīgi, tad saldumi tomēr ir spējuši mani novirzīt no patiesā gaismas ceļa, bet patiesībā tas mani it nemaz nesatrauc. Tas, par ko es aizdomājos, ir fakts, ka to, ka nelietoju alkoholu, esmu postulējis diezgan lielam cilvēku skaitam. To saprasdams sāku domā, a nez kāpēc tā? Kāpēc es viņiem to esmu teicis? Vai tiešām man likās, ka tas viņiem varētu būt svarīgi? Nē! Tas ir svarīgi man! Pateikdams Jānim, Pēterim, Ilzei un Anniņai to, ka līdz Lieldienām esmu atturībnieks, es patiesībā zemapziņā sagaidu, ka viņi mani atbalstīs un palīdzēs šajā grūtajā brīdī izturēt līdz galam.. It kā tas nav nemaz tik grūti, vakariņu laikā dzert bērzu sulas, nevis alu, vīnu vai 50 gramus stipro, taču acīm redzot zemapziņa pēc tā ilgojas…

Šādā apgaismības brīdī es sapratu, ka šeit var savilkt paralēles ar veģetāriešiem, kuri tādi kļuvuši piemēram modes dēļ… Noteiktā sabiedrības šallīgākajā daļā pēkšņi kļuva populāri neēst gaļu, jo tā ir slikta enerģija, bet ja tu ēdi gaļu, saņēmi nosodījumu un apvainojumus zvērīgumā, kas iespējams draudēja ar izstumšanu no minētās sabiedrības daļas kopiņas un vientuļu nāvi vecumdienās. Augstāk minētā rezultātā daudzi kļuva par pasīviem veģetāriešiem modes un sabiedrības spiediena dēļ. Visticamāk jau viņi paši saprata ko dara un uz ko iet, taču tā zemapziņa, neliete…

Pasīvais veģetārietis ik uz soļa visiem atgādinās, ka neēd gaļu, nevis tāpēc, ka ar to lepotos, bet galvenokārt tāpēc, ka meklē atbalstu sevis izvēlētajam barības ķēdes ceļam, tādējādi cenšoties nostiprināt šo savu pārliecību.  Jautāsiet, kā atšķirt pasīvo no aktīvā veģetārieša, varu jums pateikt, ka veģetārietis ir cilvēks, kurš neēd gaļu, nevis par to visiem stāsta. Zinu vairākus veģetāriešus, par kuru paradumiem uzzināju vēl daudzus gadus pēc tam, kad viņi par tādiem kļuva, cits veselības, cits ticības dēļ. Viņi nejautās, vai tajos salātos ir gaļa un neteiks, ka neēdīs tos, kaut lūdzaties, ja atbildēsiet apstiprinoši. Viņi mierīgi sakrāmēs sev šķīvī rīsu kaudzi un notiesās tos kopā ar zaļumiem bez īpašām ceremonijām. Neizturēsimies nicinoši pret pasīvajiem veģetāriešiem, bet ik reizi samīļosim viņus un izteiksim līdzcietību, kā arī paudīsim sapratni, pat ja tā būtu liekuļošana, jo tas, ka viņi dodas pa nepareizo, sev izvēlēto ceļu, viņiem jāsaprot pašiem. Viņi līdz tam nonāks agri vai vēlu, bet pagaidām izturēsimies līdzcietīgi.

Un nobeigumā vēl viena anekdote. Ezītis sēdēja uz celma un nodarbojās ar pašsuģestiju “Es negribu čurāt, es negribu čurāt, es negribu čurāt…”, pēc brīža ezītis ar pašsuģestiju turpināja nodarboties izsakot nedaudz savādāku frāzi “Tas nebiju es, tas nebiju es, tas nebiju es…”

Turpiniet neēst gaļu, es turpināšu nelietot alkoholu, saldumus un par to stāstīšu visiem, kurus satikšu savā ceļā līdz pat Lieldienām, lai Dievs mūs visus sargā! :naac:

Atsaite

3 komentāri

  1. Sarūgušas bērzu sulas dzēri? 🙂

  2. Starp citu jā, arī pērnā gada raudzētās! 😀

  3. Pasīvais veģetārisms http://t.co/A6oco4U0Pa

Pievieno savu komentāru!

Saskaņotie resursi!