Saraustītās ūsas

Pirms neilga laika jau rakstīju, ka kāds paraustīja mani aiz ūsām un pieteicos Rīgas maratonam. Nu tas ir jau noticis un esmu sasniedzis mērķi – noskriet 5 kilometrus daudz maz cienīgā laikā – 35 minūtēs. Par padarīto man piešķīra bleķa medaļu un virtuālu diplomu. Nepiešķīra maisiņu ar dzērieniem un uzkodām kā pārējiem, labi, ka dēls pie tāda tika, padalījās ar ūdeni un pusi ābola pēc finiša. Paldies Tev, vecīt! 😉

Virtuālais diploms

Virtuālais diploms

Par pašu 5 kilometru distanci varu pateikt pāris lietas. Tur bija ļoti daudz cilvēku, kuriem nemaz nevajadzētu skriet. Otrkārt – šiem cilvēkiem, kuriem nepavisam nevajadzētu skriet, vajadzētu sākt distanci no aizmugures. Tā kā nebiju pārliecināts par savām spējām, startā iestājos aptuveni bara vidū, tā, lai ātrie būtu priekšā un es tiem nemaisītos, savukārt lēnie būtu aizmugurē un tie savukārt nemaisītu man. Neskatoties uz to, ceļā nācās apdzīt tūkstošus skrējēju un gājēju, kas šķiet bija pārvērtējuši savas spējas, tajā skaitā arī Lauri Reiniku, par ko pat atļāvos nedaudz ieņirg čivinātavā. 

Ja vēl kādreiz kāds mani saraustīs aiz ūsām, tad nākamreiz skriešu 10 kilometrus. Dēls (sparinga partneris) arī ir viensprātis, ka ar 5 kilometriem ir par maz un nedaudz par traku. Grūti skriet, ja nav iespējams nokoncentrēties uz rāmu, atbilstošu skriešanas ritmu, kamēr visu laiku ir jāuzmanās, lai neuzkāptu kādam uz galvas un kā apskriet kārtējo ejošo šķērsli. Tālāk dažas (četras) bildes no maratona, kurās esmu nedaudz redzams. Brīdinājums, bildēs nav nekā estētiski baudāma!!!

1 km pirms finiša

1 km pirms finiša

1 km pirms finiša

1 km pirms finiša

Gandrīz finišs

Gandrīz finišs

Finišs

Finišs

Lai mums visiem vieglas kājas! 😀

Atsaite

Pagaidām komentāru nav

Pievieno savu komentāru!

Saskaņotie resursi!