Izkrāso Rīgu!

Šis liekas ļoti jauks pasākums (zibakcija), šķiet notika arī pagājušajā gadā. Iesaku piedalīties un sajusties kā īstam ielu māksliniekam! 🙂

Izkrāso Rīgu!

Izkrāso Rīgu!

Krītiņš vaig?

Ievēro tīrību!

Vairākas valstis (Baltkrievija, Gruzija, Kazahstāna) jau ir atteikušās no šīs simbolikas izmantošanas un vēl daļa valstu par to izlems tuvākajā laikā. Mums jau sen to vajadzēja izdarīt.

Ievēro tīrību!

Ievēro tīrību!

Dievs svētī Latviju!

Laiku pa laikam sastrēgumu pīķa (kāpēc ne kārava vai erca?) stundās Waze izdzen pa Krāsotāju ielu. Tur katru reizi noskatos uz to, kā visi, bez izņēmuma pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus. Tas, protams, ir mans pieņēmums, jo nav informācijas par to, vai šiem citiem satiksmes dalībniekiem ir vai nav atļauja šķērsot uz ielas novietoto “ķieģeli”, jeb zīmi Nr. 301.

Izņemot ar atļaujām

Izņemot ar atļaujām

Jautāju pēc informācijas, kur dabūt šādu atļauju Rīgas Domes Satiksmes Departamentam…

Jautājums Rīgas Domes Satiksmes Departamentam

Jautājums Rīgas Domes Satiksmes Departamentam

Pagaidām bez atbildes. Tā kā tas bija tāds kā retorisks jautājums, tad uz atbildi nemaz neceru. Protams, man ir arī skaidrs, ka šī zīme visticamāk attiecas uz teritoriju blakus Krāsotāju ielai un kaut kādu iemeslu pēc tā jau ilgāku laika posmu ir pagriesta tā, it kā tā attiektos uz Krāsotāju ielu. Mani bažīgu rada tas, ka nevienu nesatrauc, ka katrs caurbraucējs formāli pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus. Tad jau es tik pat mierīgi varētu braukt garām “ķieģelim” pie iebraukšanas Jūrmalā, vai ne?

Lai mums visiem ceļu satiksmes noteikumi! :naac:

Fašisti Latvijā

Kļūstot aktuālākam datumam, kad Rīgas ielas okupēs Kolorado vaboles ar saukļiem “Спасибо деду за победу!” un “Фашизм не пройдёт!” vajadzētu saprast, kas tad īsti ir tas fašisms, kas “neies cauri”, par ko īsti kliedzam, un kā tieši mēs pasakām paldies vectēviem.

Fašismu sākotnēji piedēvēja Itālijas diktarota izveidotai kustībai, taču ar laiku šis termins kļuvis vispārinātāks un šobrīd simbolizē nacionālu, labēju, autoritāru, un agresīvu režīmu, kur vara pieder vienam cilvēkam. Ja aptaujātu uz ielas sastaptos cilvēkus un pajautātu, kura valsts visspēcīgāk viņiem asociējas ar minētajām īpašībām, domāju lielākā daļa atbildētu, ka šādu uzvedību patlaban visspilgtāk demonstrē Krievija. Līdz ar to sanāk ļoti jocīga situācija, kad citai valstij lojāli indivīdi sakūda intelektuāli apdalītākos sabiedrības pārstāvjus, lai tie klaigātu lozungus, kuri ideoloģiski ir pretrunā tam, ko viņi vēlas panākt saucot šos saukļus. Tas būtu smieklīgi, ja nebūtu traģiski. Vai jūs zinājāt, ka pensijas, kuras šeit (Latvijā) saņem krievu pensionāri ir daudz lielākas par pensijām, kuras saņem Krievijas pensionāri? Vai jūs zinājāt, ka Krimas pensionāri pēc aneksijas saņems tādu pašu pensiju, kā līdz šim Krievijā, kas ir daudz mazāka? Nevienam nerūp cilvēks ne šeit, ne tur, viss, kas ir nepieciešams, tas ir atbalsts jaunas teritorijas iekarošanā.

Es būtu ļoti priecīgs, ja Latvijas krievvalodīgie tautieši pārstātu vicināt Krievijas Federācijas karogus un Georga lentītes. Ukrainas (nu jau arī Armēnijas un Moldovas) kontekstā tas rada neveselīgu fonu gan Krievijas masu medijiem kārtējo melu ģenerēšanā, gan sabiedrībai Latvijā kopumā. Taču es tik pat labi saprotu, ka tas nav iespējams, jo tādi mēs esam – latvieši, kuri ļauj kāpt sev virsū un krievi, kuri nekad nebūs apmierināti, lai kur viņi arī neatrastos un lai kā viņiem neizdabātu. Taču jautājums paliek atklāts, kuri no mums tad īsti ir tie lielākie fašisti?

Es atceros, es piedzeros!

Es atceros, es piedzeros!

Dievs svētī Latviju!

Ūsu raustīšana

Kādā prāta aptumšošanās brīdī pieteicos Rīgas maratona 5 kilometru distancei. Tas galvenokārt notika tāpēc, ka neviens nepieteicās par pārinieku Stipro vārguļu skrējienā, kurš notiks šo svētdien. Lieki teikt, ka pirms tam tradicionālu gargabalu esmu skrējis tikai skolas gados un arī ne visai azartiski. Skriešana skolas stundās drīzāk asociējās ar pīpēšanu aiz publiskajām stadiona točām nevis sporta aktivitātēm, jo pīpēt bija krutāk. Taču šobrīd es jau 3 gadus nesmēķēju…

Pieteikšanās dēļ nācās nedaudz pamainīt savu iknedēļas treniņu plānu un no slēpošanas kardiotrenežiera pārkāpt uz skriešanas celiņu. Mans mērķis – noskriet 5 kilometrus 35 minūtēs sākumā likās vieglāks nekā tas patiesībā ir. Pēc vairākiem skriešanas piegājieniem tapa skaidrs, ka viegli nebūs un ķermeņa liekais svars šo procesu nekādi neatvieglos, tāpēc ir jāskrien un jāskrien, lai uzlabotu savu formu no ovālas uz stabveidīgu. Un es skrienu…

Run, forest, run!

Run, forest, run!

Nez, kas tajā dienā raustīja aiz ūsām, bet vienudien izdomāju skriet blakus spogulim. Ūsu raustītājs joprojām bija nepielūdzami aktīvs un izdomāju spogulī paskatīties, kā tad TAS īsti no malas izskatās… Protams, es paskatījos. Un tagad man ir radušies vairāki jautājumi.

  • Vai vīriešiem mēdz būt sporta krūšturi un ja tā, kur tos var iegādāties?
  • Vai var krūšu galus aizlīmēt ar plāksteri?
  • No kāda materiāla tiek ražoti skriešanas trenežieri, ja tie pēc vairākām manis skriešanas reizēm vēl nav salūzuši?
  • Vai eksistē brilles ar automātiskajiem sviedru tīrītājiem?
  • Kā atbrīvoties no indiāņa cienīgas sarkanās ādas krāsas uz sejas?
  • Kurš izdomāja, ka skriet ir forši?

Plāns turpmākajai sporta dzīvei ir sekojošs – mēģināt noskriet tā, lai nebūtu jāpārbauda, kur dakterējās Ušakovs un atkarībā no gandarījuma izlemt, vai turpināt skriet, vai atgriesties pie tradicionālā kardiotrenežiera ar slēpošanas simulēšanas elementiem.

Saskaņotie resursi!