Sanāca man te nesen aprunāties ar vienu uzņēmēju saistībā ar nodokļiem. Kaut kādā pilnmēness naktī prāta aptumsuma brīdī esot izdomājis, ka tā kā lietas sākušas bīdīties daudz labāk, kā pēdējos 5 gadus, varētu ceha darbiniekiem palielināt oficiālo algu, bet pelēko attiecīgi samazināt vai pat likvidēt. Ar grāmatvedi sarēķinājuši, ka varētu pavilkt un uzņēmums pat paliktu nelielos plusos, tāpēc deva rīkojumu, sagatavot visiem darbiniekiem darba līguma izmaiņas palielinot tur attēloto darba samaksu summas.

 

Un tad pilnīgi nesaistīti ar iepriekš rakstīto atnāca seksuālie valsts pārstāvji un sāka viņu drāzt. Kāpēc tur nav uzlīmītes, kāpēc darbinieks zandalēs, nevis zābakos, kur tas un kur šitas, kāpēc šitam agregātam beigusies sertifikācija, tas nekas, ka viņu nelieto, sodiņš būs jāmaksā… Nu ok, samaksāja sodiņu, sapirkās visādus pribambasus, noalgoja cilvēku, kas to visu saved kārtībā.

Tik pat nesaistīti uzņēmējam tajās pašās dienās radās specifiskas veselības problēmas. Sadabūja no ģimenes ārsta informāciju, pie kādiem speciālistiem griezties, lai šo problēmu atrisinātu. Nosūtījums ir, zvana dakterim pieteikt vizīti. Jā, var pieteikties rindā pie daktera uz augusta vidu, bet ja piemaksās, var kaut vai tajā pašā dienā. Šajā brīdī paziņa ritīgi sadusmojies, aizbraucis uz pavisam privātu klīniku, kur viņu pieņēma uzreiz, samaksāja daudz, daudz vairāk, taču viņu apčubināja kā bebīti, veica visasnepieciešamās manipulācijas korekti un ar attieksmi, bija atpakaļ uz kājām nedēļas laikā.

Rodas retorisks jautājums – kāda mārrutka pēc lai uzņēmējs maksātu valstij, kura visos iespējamos veidos drāž. Kas ir tās sociālās garantijas, kuras iegūstam maksājot nodokļus, tas ka pie daktera vari tikt pēc 3 mēnešiem vai arī tūlīt, ja samaksāsi 40 €? Tā vietā cilvēks labāk izvēlas turpināt muhļīt, lieko naudu pieturēt nebaltām dienām, ja būs nepieciešams, pa iekrāto, nodokļos nesamaksāto naudu aizies pie privātdaktera, kurš būs laipns, atsaucīgs un pieejams jebkurā brīdī.

Klausoties viņa stāstā, sākumā biju dusmīgs par to, ka cilvēks krāpj valsti, bet ieklausoties stāstā par savstarpējo attiecību kultūru starp valsti un privāto sektoru, palika žēl un tīri cilvēcīgi es viņu saprotu… Kad valstij no tevis kaut ko vajag, tad ar pātagu, kad tev kaut ko no valsts vajag, tad lūdzies un varbūt kādreiz valsts tev palīdzēs. Tā lūk. Cehs visticamāk vēl kādu laiciņu strādās ar oficiālu minimālo algu.

Stulbi. Puse nodokļos.

Stulbi. Puse nodokļos.

Atsaite

10 komentāri

  1. @MarisAlksnis Aha, džeks grib, lai viņu apčubina par valsts naudi avansā, un tad viņš VARBŪT samaksās kādu kapeiku nodokļos. Nu, nu.

  2. drāzēji par sertifikātiem – ok, nesmuki. Lekšanās par medicīnu – aplama, imho.

  3. Par nodevām un atsaiti http://t.co/4H4DAYvrr5

  4. Par nodokļiem http://t.co/nqdoPDvRCm

  5. RT @MarisAlksnis: Reāls stāsts par to, kāpēc uzņēmējs izvēlējās turpināt maksāt “aplokšņu algas”. http://t.co/x9fupHMrNc

  6. Ejiet dirst. Uzrakstīju garu komentāru, nolēmu autentificēties ar tviteri un komentārs padirsās. Nu i nahren.

  7. Ekh… Gribi, es Tevi samīļošu? 🙂

  8. Par nodevām un atsaiti http://t.co/qVX1WG1Fnx

  9. […] nebūtu tā, ka blogārē ir tikai traļi-vaļi, tad pieķersimies arī pie nopietnākām lietām. Mārim ir ko teikt par nodokļiem un to [ne]atdevi. redstar7.wordpress.com blogā ir noslēpumains raksts par valsts noslēpumiem. Un Andis mēģina […]

  10. Pats strādāju kā mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs – pašnodarbinātais. Valstij nodokļus maksāju, bet joprojām nesaprotu, kāpēc, jo atpakaļ pilnīgi neko nesaņemu.
    + Katra gada beigās tāpat vēl VID uzskata, ka esmu šiem kaut ko parādā un atrod pie kā piesieties, lai tikai iekasētu vairāk naudu nodokļos.
    Reiz VID aicināja, lai iesniedzot iesniegumu par pārmaksātajiem nodokļiem, bet beigās lika man vēl 60 latus viņiem samaksāt, jo mistiskā veidā atkal viņiem biju par kaut ko parādā.

Pievieno savu komentāru!

Saskaņotie resursi!