4 gadi bez smokinga

Šodien aprit tieši 4 nesmēķēšanas gadi. Jāatzīst, kopš iepriekšējās gadadienas nekas diži nav mainījies, tikai guļot, sapņos vairs nesmēķēju, katrā ziņā ja tā nav, tik un tā neatceros. Visādi citādi liekais svars joprojām ir problēma numur pirmais piecinieks. Diemžēl pagaidām neesmu iegādājies velosipēdu un visiem velosipēdistiem par prieku uz darbu joprojām dodos ar auto, lai gan bija plānots savādāk. Ir arī pozitīvs moments – pateicoties vecākā dēla iniciatīvai, pavasarī un vasarā nedaudz nostiprinājām ķermeņus fitnesa zālē un baseinā.

Plānoju turpināt nesmēķēt līdz mūža galam un ar prieku izbaudīt visas tās patīkamās smaržas buķetes, kuras nejūt smēķētāji. Tēti, arī tu to vari! 🙂

Bieži vien pavasarī uz ielām pamanam dažādas cilvēkiem un dzīvniekiem izkritušas lietas. Piemēram suņa izkārnījumus, izsmēķus, izlietotus sērkociņus un citu drazu. Tāda šobrīd, kad nokusis viss sniegs, ir Rīgas centra vizītkarte. Es pat teiktu, tāda izteikti sūdīga vizītkarte vārda ‘sūds’ vistiešākajā nozīmē. Bet ne par to šoreiz stāsts.

Suņu sūdu, izsmēķu un citas drazas ielenkumā pamanīju kādu miniatūras ikonas reprodukciju. Tādu gandrīz vizītkartes formā, ko ērti ielikt makā, kabatā, vai aizbāzt aiz krūštura. Līdzīgu tiem, kādus var pamanīt Alviksa taksometros un izrūsējušos mikroautobusos. Domāju sapratāt, par ko runāju. Man, kā kristītam cilvēkam, bija grūti paiet garām šādam svētumam, pat neskatoties uz to, ka neesmu pareizticīgais, kuras rituālus spilgti raksturo šo ikonu klātbūtne. Protams arī ziņkārības dzīts un galu galā arī riskējot tapt apsūdotam, pacēlu šo svētbildi lai aplūkotu tuvāk. Un tad es izlasīju tur rakstīto…

Svētais Ušakovs

Svētais Ušakovs

Lūk mūsu galvaspilsētas mēra panākumu atslēga! Viņa elektorāts ir savilcis mūsu loģiskā vadoņa personību ar kaut kādu svēto mesiju – flotes admirāli, kriem sagadījušies vienādi uzvārdi. Diez vai šis jocīgais izstrādājums izkritis kādam pilsētas ciemiņam, drīzāk paredzu, ka katrs otrais vateņu babulis šādu nēsā pie sirds cerībā, ka atgriezīsies vecie, labie laiki, kad algas un pensijas bija milzīgas, neskatoties uz to, vai biji slaucēja vai mikroshēmu arhitekts VEF rūpnīcā, un visiem bija labi.

Ņemot vērā faktus, pieņemu, ka vēl šur tur Rīgā, sūdu ielenkumā varētu gulst svētie karavadoņi Urbanovičs, Ādamsons, Kļementjevs, Agešins vai Elksniņš. Ceru, ka kāds no jums tos atradīs un arī atrādīs sabiedrībai! :naac:

Lai svētais Ušakovs ar mums visiem! 😀

Stūra māja

Stūra māja, Lieta Nr. 1914/2014

Stūra māja

Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs. Tas dod man spēku šeit stāvēt un elpot. Mūsu tauta ir daudz cietusi un tādēļ iemācījusies un pārcietīs arī šo tumšo laiku.

Gunārs Astra

Jau sen gribējās apmeklēt šo ēku, diemžēl pagājušajā gadā, kad bija iespēja nokļūt augšējos stāvos, tas neizdevās, taču nu “muzejs” atkal ir atvērts un bija tā iespēja aplūkot ēkas pirmo un pagrabstāvus, kā arī pagalmus un pašu baisāko telpu. (Spied šeit, lai izlasītu visu rakstu)

Saskaņotie resursi!