Pēdējās dienās socportālu rakstos starp skrējējiem un to šāvējiem, nokritušām lidmašīnām un kārtējām Andra Bērziņa vārstuļojumu pērlēm pazibēja arī aicinājums parakstīt iniciatīvu par kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā. Patiesībā biju izbrīnīts, ka daudzi cilvēki nemaz nezin, ka to ir iespējams izdarīt gan baznīcās, gan neskaitāmās dzimtsarakstu nodaļās visā Latvijas teritorijā! Ok, šo jautājumu nokārtot baznīcā ir nedaudz sarežģītāk, jo tur dažādas rituālas darbības un tādā garā, bet dzimtsarakstu nodaļā? Atnāciet, uzrakstiet iesniegumu, pēc mēneša atnāciet – saņemsiet laulības apliecību. Ak jā, un samaksājiet nodokli, kas iespējams pat ir mazāks par to, kurš būtu jāmaksā notāram. Ja vēlies apliecību cietajos vākos, vēl piemet piečuku un viss. Ja baznīcā kā liecinieki var būt draudzes pārstāvji, tad dzimtsarakstu nodaļā vajadzēs obligāti divus konkrētus indivīdus. Iespējams tieši tur ir tā problēma, jo kā zināms, vislabākais liecinieks ir miris liecinieks, tādēļ visticamāk neviens īsti nevēlas tāds būt. 🙂

Pats iniciatīvas aicinājuma teksts arī ir iztirzāšanas vērts…

Ar iniciatīvu vēlamies rosināt Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā. Satversmes 110. pants liek valstij aizsargāt jebkuru ģimeni un bērnu (nav pateikts, kuru konkrēti – pirmo? vidējo? jaunāko no bērniem?), taču valsts aizsardzība šobrīd nav pieejama nelaulātiem pāriem – valsts dažādā veidā apgrūtina šo pāru dzīvi un rada necilvēcīgas (!!!) situācijas, kuras šie pāri nevar atrisināt. (Respektīvi, ja tu neesi precējies, tev ir reālas problēmas, valsts tev radīs necilvēcigas situācijas, piemēram – liks stāvēt uz galvas starp ceļgaliem saspiežot beigtu pīli.) Partneris, kura nelaulātais dzīvesbiedrs cietis negadījumā, nedrīkst pieņemt nepieciešamos medicīniskos lēmumus sava dzīvesbiedra vietā. (Nožāvies no ričuka, pats vainīgs – partneris var pieņemt lēmumu par tavu eitanāziju, tas nekas, ka tev nekas nekaiš.) Nelaulāts dzīvesbiedrs nesaņem sava partnera kopšanas tiesības invaliditātes gadījumā. (Cik zinu, nav aizliegts apkopt cilvēkus, kuri nav tavi radinieki…) Nelaulāti dzīvesbiedri nesaņem nodokļu atvieglojumus, nevar mantot, nesaņem atbalstu no valsts vai pašvaldības dzīvesbiedra bojāejas gadījumā (Neesmu dzirdējis, ka kāds saņemtu nodokļu atvieglojumus tikai tāpēc, ka ir precējies, tāpat jaunā likuma iniciatīva neparedz mantojuma tiesības šā kā tā). Šo un līdzīgu apstākļu iespaidā valsts nedrīkst radīt šķēršļus Latvijas pilsoņiem tikai tāpēc, ka tie nav izvēlējušies vai šobrīd nemaz nevar laulāties ar saviem dzīves partneriem (Respektīvi, ja man negribas precēties, pie tā vainīga valsts!).

Pieņemot Kopdzīves likumu, Latvija atzīs katra cilvēka tiesības uz savu personisko ceļu uz laimi. (Cik saprotu, šobrīd valsts ir stingri iestājusies pret katra cilvēka laimes ceļu!) Ieguvumi no Kopdzīves likuma pieņemšanas: (1) Tiks nodrošināta līdztiesība starp laulātiem un nelaulātiem pāriem; (Nav īsti skaidrs, kādi tieši būs šie ieguvumi un kas konkrēti tos saņems – laulātie vai nelaulātie pāri?) (2) Kopā dzīvojošas pilngadīgas personas spēs atrisināt daudzās juridiskās problēmas, ko rada pašreizējās tiesiskās sistēmas nepilnības, tai skaitā (A) nodrošinās nelaulātu pāru tiesības uz valsts aizsardzību, (B) aizsargās ārpus laulības dzimušus bērnus un (C) piešķirs dažāda veida ģimenēm līdzīgas tiesības attiecībās ar valsti. (Domāju šeit būtu jāceļ tracis Aizsardzības ministrijā, kāpēc viņi valsts aizsardzību nodrošina tikai laulātiem pāriem, kā tad paliek ar visiem pārējiem?! Kāpēc netiek aizsargāti ārpus laulības dzimušie bērni? Konkrēti viduslaiku mums te…)

Labi, neesmu glupš (jau diezgan sen), saprotu, ka iniciatīvas autori vēlas politkorekti ieviest normu, kur partnerattiecības var nodibināt viendzimuma pāri. Un domāju, tas nav nekas slikts un itin labi piederas krievu iemīļotajai Geiropai. Bet kas man nešķiet normāli – kāpēc likuma iniciatīvu, kura domāta gejiem un lezbietēm nevar nosaukt par viendzimuma pāru partnerattiecību likumu? Kāpēc tas tiek slēpts? :hvz:

Atsaite

15 komentāri

  1. tāpēc, ka šī iniciatīva attiecas arī uz tādiem pāriem, kas nevēlas reģistrēt savas attiecības ne baznīcā, ne dzimtsarakstu nodaļā. es par provi kā reiz esmu tieši tādās attiecībās un neraugoties uz to, ka mūsu kopābūšanas stāžs jau ir 2x lielāks par vidējo LV laulību, ir bērns, mēs nevēlamies lai mūsu savienība tiktu apstiprināta no valsts puses. tajā pat laikā mēs apzinamies, ka likuma priekšā mēs bezmaz vai esam svešinieki.

  2. Es kaut ko nesaprotu. Jūs nevēlaties, lai jūsu “savienība” tiktu apstiprināta no valsts, bet vēlaties, lai valsts (notārs) apstiprinātu jūsu savienību? Esmu apjucis…

  3. nē, es vēlos lai man nekas nav jāapstiprina, lai valsts respektē manu lēmumu neinformēt biedru tiesas, tautas policiju, bāriņtiesu un valsts prezidentu par faktu, ka man ir kopīga mājsaimniecība. es vēlos, lai gadījumā, ja es smagi saslimstu, lēmumu par manu ārstēšanu var pieņemt cilvēks ar kuru es dzīvoju kopā un lai nav nevienam jāpierāda mūsu formālais attiecību statuss.

  4. Manuprāt šeit ož pēc paranojas…
    Kāpēc Jūs vēlaties, lai valsts Jūs respektē, kamēr paši valsti nerespektējat? Kāpēc nevēlaties, lai bāriņtiesa uzzinātu par jūsu kopdzīvi? Kaut ko slēpjat? o_0

  5. kāda paranoja? mūsu skatījumā laulība kā institūts ir viduslaiku atavisms. mums nav jāpierāda ne dieva, ne valsts priekšā vēlme dzīvot kopā.

  6. Es Jūs nesaprotu, ja Jums nevinam nekas nav jāpierāda, tad kur kipišs? Dzīvojiet cepures kuldami un nevienam neko nepierādiet! 🙂 Tomēr atļaušos norādīt, ka Jūs nonākat pretrunās… Jūs vēlaties, lai valsts atzīst jūsu savienību, bet nevēlaties, lai valsts uzzinātu par jūsu savienību. Loģika dzelžaina!!! :doh:

  7. paga, tevi kaut kā aizvaino mans dzīves modelis? es ne reizi neesmu cepies vai norādījis cilvēkiem, ka viņu izvēlētais tradicionālais modelis ir slikts vai nepareizs, bet savā virzienā es nezin kāpēc to dzirdu regulāri.

  8. Ok, domāju turpmākā diskusija mūs novedīs strupceļā, jo ir acīm redzams, ka nesaprotat, ko es vēlos pateikt.

  9. 2hronists. Skjiet saprotu Tavu situāciju un man nav iebildumu, tomēr KAS tad būs patiesais apstiprinājums, ka esat kopā? bērnu liecības, kaimiņu minējumi ka viņi dzīvoja vienā dzīvoklī, kas? Pie tam situācijas ir ļoti dažādas un pavisam interesantas tās paliek kad parādās nauda. Jau ar pašlaik regulētajām attiecībām ir brīnumi starp radiem un laulību partneriem, kur nu vēl tajā visā iesaistīt likuma nereģistrētas cilvēku attiecības.

    Pašķetinot šo visu tālāk – un kāpēc tikai divi cilvēki, varbūt var trīs pieauguši dzīvot kopā, jo dara tā jau kopš studiju laikiem. Un kādēļ neizveidot veselu “bomžu komūnu” teiksim 10 cilvēku sastāvā kā nereģistrēta savienība un viens vēlēsies ņemt visus pārējos apgādībā. Būs galīgas auzas.

    ok, pietiks offtopic, galvenais jautājums ir augšā un varu to atkārtot:
    Ja nekur nereģistrējaties, tad kad būs patiesais apstiprinājums, ka esat kopā?

  10. Uz sekundi izliksimies, ka neesi trollis 🙂
    Piemērs no dzīves. Kopā sāk dzīvot pāris, pazīstami pāris mēnešus. Viens strādā, otrs ne, bet, piemēram, mācās. Budžets, attiecīgi, kopīgs.
    Lai viens varētu otru ņemt apgādībā otru, viņiem vai nu jāprecas, vai jāiesaista nestrādājošās puses vecāki, kas der tikai līdz kādam vecumam.
    Iesaki precēties pāris mēnešus pazīstamiem cilvēkiem? Ignorēt pārmaksātos nodokļus kādu gadiņu, kamēr saprot, sader vai nesader kopā? Nu, tie arī ir risinājumi, protams.

  11. Labāk neiedomāsimies, ka neesmu trollis. 🙂 Vai ir iespējams uzticēties cilvēkam, kuru pazīsti tikai pāris mēnešus tādā mērā, lai viņš varētu pieņemt lēmumus tavā vietā? Kāpēc cilvēkiem ir tik ļoti bail no reģistrēšanās dzimtsarakstu nodaļā? Tur taču nekas diži atšķirīgs nebūs… Jeb tur 2 cilvēku kopdzīve tiks pagriezta kaut kādā pilnīgi savādākā, astrālā dimensijā?

  12. Man arī liekas, ka runa vairāk par pēdējo, jo, tradicionāls pāris nevar saņemties sareģistrēties, kas liek domāt, ka viņi saņemsies tam notāram. Tie kopdzīves līgumi noteikti kaut ko krietni sarežģīs.. un tad ja vēl aizmirsīs anulēt iepriekšējos… un kurā brīdī tas līgums jāslēdz-uzreiz no rīta vai tikai tad, kad zobubirstei tiek ierādīta vieta? Daudz nezināmo..

  13. njā… 13 gadus dzīvojam nereģistrēti. Pēc komentāriem aš jāsāk domāt… Nebūtu tā kleitas/aizvainoto neuzaicināto radu/nenotikušā mielasta un citu traču, sen būtu “savienojušies”.

  14. ja 13.gadi kopā, tad nevienu tāpat vairs nepārsteigsi. Protams, izņemot jauno sievu/vīru (Tavs niks ir slidens attiecībā uz dzimumu)
    Par pārējām “problēmām” iesaku izmantot modeli:
    – Sev nopērkat tikai kleitu, uzvalku, filmētāju un medusmēnesi
    – izvēlaties vietu un laiku;
    – jebkuram, kuru gribat redzēt – ielūgumi ar 3 iespējām:
    1) sveikšana ar ziediem pie ceremonijas
    2) “grande” pasākums ar ierašanos BEZ tradicionālajām kāzu dāvanām, tomēr ar apmaksātu dalības maksu par pasākumu
    3) iespēja “netieku”, tomēr sveicu un sūtu virtuālus buch, buch 😀

    2.punkts dod iespēju visiem nemocīties ar dažādu “vajadzīgu” lietu dāvināšanu, kas tāpat sanāk 20-40eur no galviņas, kamēr jaunajam pārim no tā visa parasti vajag tikai ļoti nelielu daļu dāvinātā.
    Savukārt Jūs tiekat atbrīvoti no šīs lielās dilēmas, kā saskaņot šķīvja izmaksa viesu namā ar ielūdzamo skaitu. Jo šķīvja/gultas utt izmaksas katrs ieskaita kontā tādā veidā apliecinot savu ierašanos pasākumā.

    Šis modelis noņem jebkādus pārmetumus par neuzaicinātajiem. Aiciniet cik vēlaties un, ja ieradīsies ļoti daudz, tad nedaudz koriģējiet viesu namu atbilstoši izmēru vajadzībām un NOSVINIET šo pasākumu.

    Notici man – būs super!

  15. Paldies par padomiem 🙂
    Aizmirsu pieminēt vēl vienu ķēpu- pa dzīvi sakrājies tik daudz kredītkaršu/ diplomu/ sertifikātu/ līgumu/ SIA daļas piederību arī tiesības+pase, ka uzvārda maiņas gadījumā… nu joooooopcik kas iestāžu jāizstaigā. A ja nemaz nemaina uzvārdu- tad nafig to grand burziņu.

Pievieno savu komentāru!

Saskaņotie resursi!