Policija Čivinātavā un Sejasgrāmatā aicina meklēt risinājumu vardarbības skolās mazināšanai

Ja kāds nenojauš pieaugošās skolēnu vardarbības iemeslus, te būs manas domas par to:

Mēs ar savu toleranci, politkorektumu un cilvēktiesībām esam iebraukuši normālā auzu laukā. Gribu salīdzināt procesus skolā, kad tur mācījos es, un kā skolās ir tagad. Atceros tikai vienu reizi, kad kāds no klases biedriem kādai no skolotājām būtu pateicis “ej dirst” vai tamlīdzīgi. Ok, vienu gadījumu atceros, bet tas bija derību ietvaros un neviens neticēja, ka viņš tiešām pateiks “Skolotāj, fuck you”. Un jā, lai gan nesekoja tūlītēja pretreakcija, tomēr soda sankcijas pēc tam izjuta visa klase. 🙂

Pārsvarā par dažādiem pārkāpumiem sekoja dažāda smaguma sodi, piemēram varēja izslēgt no skolas kaut vai tikai par baumām, ka esi skolā lietojis alkoholu. Skolotāji un skolas personāls mūs ik pa laikam kārtīgi vai mazāk kārtīgi izlamāja atkarībā no pastrādāto mēslu apjoma un seku smaguma. Mēs ne tikai respektējām skolotājus, bet arī no tiem pat nedaudz baidījāmies.

Ko var novērtot skolā mūsdienās? Nedod Dievs kāds skolotājs uzšaus visatļautīgam kverplim pa ausi, viņu taču momentā par to atlaidīs. Bet policija un sociālie darbinieki tikai brīnās… Kā tad tā? :hvz:

Atsaite

6 komentāri

  1. Tur jau tā lieta, ka kādreiz par nesekmību pa ausi dabūja skolēns, tagad vainīgi ir skolotāji. Paši vecāki ar savu attieksmi parāda, ka skolotājs ir niecība, ko lai sagaida no jaunieša? A savstrpējā agresija – izlaisti tie bērni.

  2. Par vardarbību skolās http://t.co/gqYQznmcTN

  3. Nezinu kādā skolā Tu mācījies, bet pie mums atšķirība no mūsdienām bija diezgan minimāla. Jā, no skolotājiem raustījās, bet ne no visiem. Tas pats ir tagad- ir skolotāji, kam ar disciplīnu nav nekādu problēmu. Dirst varēja pasūtīt ~10% skolotāju un daudzi mierīgi to arī darīja. Es to nedarīju, jo nebija vajadzības. Pālī skolā? Videnē- regulāri. Un bez nekādām sekām. Es pat teātra izrādi 12.klasē spēlēju konkrētā šmigā. Ar smēķēšanu arī nevienu nevarēja pārsteigt. Narkotikas gan, protams, neviens nelietoja, jo nebija pieejamas. Ja neskaita sīkos, kuri ostīja līmi. Kaimiņskolās sīkie ostīja bendžu un pēc tam dalījās iespaidos par multenēm. Neatceros nevienu gadījumu, kad kāds būtu izslēgts no skolas dēļ disciplīnas. Lai izslēgtu vajadzēja būt līdz saknei nesekmīgam (5 un vairāk nesekmīgi priekšmeti gadā, ja pareizi atceros) un arī tad tikai sākot no videnes. No 5./6. līdz 8.klasei sakāvās visi, kam nebija slinkums. Kas biežāk, kas retāk. T.sk. arī meičas. Un 90% gadījumu skolotāji par to bija lietas kursā (ja ne uzreiz, tad vēlāk uzzināja). Un tā ir skola, kurā divas plūsmas bija sākumskolai. Divplūsmu skolās vai “tīrajās” krievu skolās tas viss bija vēl 2x nopietnāk. Tā ka nevajag arī pārspīlēt. Vienkārši mūsdienās sociālie tīkli un tehnoloģijas dod iespēju ātrākai, vieglākai un uzskatāmākai informācijas apmaiņai. Citādi- nedomāju, ka kaut kas ir baigi mainījies. Tāpēc to arī sauc par skolu, ka tur mācās dzīvot un arī izdzīvot.

  4. Pamatskolas laiku mācījos Natālijas Draudziņas ģimnāzijā, tur varbūt nebija tik ierasta lieta pateikt “ej dirst” skolotājiem, bet pilnībā ignorēt viņu teikto un norādījumus – tas gan. Man tagad kauns kā mēs uzvedāmies, bet toreiz mēs izēdām vairākas jaunas un nepieredzējušas skolotājas ar savu uzvešanos stundu laikā, sākot ar skeitošanu klasē un beidzot ar dūmusvecēm. Par saukšanu pie direktora īsti neatceros, maksimāli bija pāris “stingras” sarunas ar mācību pārzini. Tas bija 90. gadu sākums.

  5. Pārsteidzi. Es vispirms kārtīgi iepazinos ar cipariem, tur taču skaidri redzams, ka pie vainas ir tas, ka bērniem neļauj pīpēt, dzert un narkotikas lietot — tie cipari krituši, un vardarbība pieaugusi.

  6. […] raksta par vardarbību skolās. Ceha blogā var izsekot Benesa ceļojumiem pa ASV. Gulaga blogā par to kā bija latviešiem […]

Pievieno savu komentāru!

Saskaņotie resursi!