Par velo un CSN

Noteikti daudzi draugi un paziņas zin manu vīpsnājošo attieksmi attiecībā pret velosipēdistiem un viņu ikdienas likstām. Ja neesi lietas kursā, par ko runāju, var iepazīties ar rakstiem par tiem: Dīvānā pirdēji un minoritātes, Vai riteņbraucēji ir svētās Indijas govis?, Velosipēds – ģimenei nedraudzīgākais transportlīdzeklis, Velo anarhisms. Taču ne visi zin, ka nesen aizgājušajā dzimšanas dienā, ar radu palīdzību tiku pie MTB velosipēda un jau 2. nedēļu mēģinu savās ikdienas gaitās doties tieši ar velo. Dienā sanāk 2 vai 3 braucieni ar kopgarumu ap 15 – 20 km, tātad nekas īpašs ūber-velosipēdistu acīs. 🙂

Savās gaitās dodos izmantojot tieši gājēju ietves, ja sanāk, tad pa veloceliņu un tikai spēcīgākos prāta aptumsuma brīžos izvēlos ielu, pa kuru brauc autotransports un kura neatrodas dzīvojamā zonā. Un tas viss tamdēļ, ka mani nav pametusi vēlme dzīvot kvalitatīvi un laika gaitā ir izstrādājies gana spēcīgs mīzējnerva sindroms. Nedomāju, ka pie patreizējās situācijas Rīgā, es varētu neizvēlēties braukt pa gājēju ietvi.

Bet šo 2 nedēļu laikā esmu guvis pārliecību un saprotu CSDD vēlmi dabūt riteņbraucējus nost no ietves, jo… tas ir pizģec kaut kāds. Es nesaprotu, tās jaunkundzītes, kuras ar trīcošām rokām bliež pa ietvi no viena sāna uz otru mēģinot izvairīties no sadursmes ar dažādiem objektiem maz apzinās, ko viņas nodara citu cilvēku psihei? 😀 Un tagad iedomājos, ka to ļurīgo madāmu ar smalko Ēēēērenpreizu izstumj uz brauktuves, tur taču vispār iestājas konkrētas šausmas. Visiem! 😮 Domāju, šis ir lielākais iemesls gājēju naidam pret velosipēdistiem.

Tāpēc braucot pa ietvi cenšos ievērot no CSN salāgotus braukšanas principus:

  • Gājējam vienmēr ir taisnība, punkts. Ja tu apbrauc gājēju, tad izvēlies tādu trajektoriju un ātrumu, lai viņu netraucētu, pat ja viņš pēkšņi izdomātu doties citā virzienā. Man ar šo nav nekādu problēmu, mēs visi taču esam gājēji un paši arī mēdzam pēkšņi atcerēties par aizmirsto maku vai vajadzību ieskriet veikalā.
  • Vienmēr izvēlos braukt pa labo pusi. Arī ja braucu pa ietvi, turos pie labās malas, kaut vai tāpēc, lai nerastos starpgadījumi ar pretīmbraucošiem velosipēdistiem. Diemžēl pāris reizes starpgadījumi ir bijuši un kā reiz ar ļurīgām madāmām. Starp citu, šo principu ievēroju arī kā gājējs.
  • Gājēju tuvumā izvēlos samazināt braukšanas ātrumu, vai kā minimums, cenšos pārliecināties, ka viņš mani patiešām redz un saprot manu vēlamo pārvietošanās trajektoriju. Šis ir tricky, jo reiz gadījies, ka gājējs it kā uz tevi skatās, bet tik un tā nāk virsū. Un tad tev nekas cits neatliek kā strauji mainīt trajektoriju. Un to pašu izdara arī gājējs. 😀 Šis bija tikai viens gadījums, kurā es apstājos, ar gājēju sasmaidījāmies un uzsāku braukšanu, kad biju pārliecināts, ka gājējs vairs savas domas nemainīs. 🙂
  • Ļoti bieži izmantoju zvaniņu, vairums gājēji ir saprotoši un tiešām pavirzās sāņus. Taču iesaku to darīt no tālākas distances – nozvanot zvaniņu metra attālumā no cilvēka, vari saņemt neadekvātu rīcību, jo tavs zvans var tikti interpretēts kā uzbrukums, nevis brīdinājums vai lūgums dot ceļu.

Šobrīd pārvietoties pa pilsētu ar velo man patīk un pie šādas konfigurācijas man viss apmierina – netraucēju auto, auto netraucē man, cenšos netraucēt gājējiem un cenšos, lai gājēji netraucētu man. Uz ielām pamanu daudz vairāk zināmu cilvēku, piem. aizvakar uz Skolas ielas ietves redzēju Raimondu Paulu, šaubos, vai pamanītu veco vīru, ja brauktu ar auto 🙂

Ļoti ceru, ka jauno likuma iniciatīvu ar aizliegumu velosipēdiem pārvietoties pa gājēju ietvēm, noraidīs kādā no apstiprināšanas instancēm, jo kā zināms līdz reālam likuma spēkā stāšanās brīdim jānoiet gana tāls ceļš, ceru, ka kādā no likuma ieviešamas gaitas ceļa posmiem atradīsies kāds gana saprātīgs cilvēks, lai noraidītu likumu, kurš veicinātu ļurīgo madāmu priekšlaicīgu došanos citos medību laukos. 😀

Atsaite

8 komentāri

  1. Labs raksts par to, kā droši braukt ar velo pa ietvi, netraucējot gājējiem: http://t.co/4WbaH75sbJ via @MarisAlksnis

  2. Labā puse, kad tā sanāk māju pusē, ir bīstama vārtrūmju dēļ, no kuras bieži ātrumā izbrauc kāds auto, kura vadītājs skatās tikai uz vienu ielas pusi (pa kreisi, ja nav vienvirziena), otru pavisam ignorējot. Tāpēc pa ietvi braucu tikai pa ietves ārmalu.

  3. Tātad – ietvei neatbilstošs ātrums.

  4. RT @MarisAlksnis: Par velo un CSN. Kā pārvietoties ar velo pa ietvi un kāpēc velosipēdistus nedrīkst no tām novākt. http://t.co/3MXdbafGSJ

  5. Par to braukšanu pa labo pusi nepiekrītu, vismaz centrā noteikti nē. Ļoti bīstami! Nerunājot par vārtrūmēm adrenalīnu var sagādāt arī cilvēki, kuri izskrien pa durvīm ārā un perpendikulāri trotuāram mauc uzreiz brauktuves virzienā. Arī bērni var nākt laukā pa durvīm un jebkurš velo ātrums virs gājēja ātruma šādā situācijā ir bīstams. Ārmala parasti ir tukšāka, jo gājēji izvēlas iet tālāk no brauktuves, un ar pretī braucošo velo vienmēr var samainīties pa labo pusi, jo tie vismaz skatās, kur brauc.

    Nu un nobeigumam – manuprāt, lielākais iemesls gājēju naidam pret velosipēdistiem ir nevis dāmas ar pilsētniekiem un puķu groziem, bet čaļi ar MTB uz ietvēm 🙂

  6. Čaļi ar MTB uz ietvēm? Ja domā kurjerveidīgos, tad tos laikam nemīl neviens…

  7. Zvaniņš ļoti bieži nepalīdz ne no kāda attāluma. Jo:
    a) ir cilvēki, kas pastaigājas klausoties austiņās mūziku (nereti pastaigas notiek arī pa pilnīgi oficiāli iezīmētu veloceliņu),
    b) ir cilvēki, kam tavs zvaniņš ir pie kājas pēc definīcijas, jo viņš ir GĀJĒJS un velosipēdisti var savus zvaniņus sev iebāzt vienā vietā,
    c) (reta, bet ļoti īpaša kategorija) ir cilvēki, kas nesaprot ko tā zvanīšana varētu nozīmēt, kad tu viņam (90% gan tā ir viņa, nevis viņš, atvainojos, ja kādu šāds precizējums aizskar) acīs skatoties pajautā kā viņam ir ar dzirdi, tad pretim saņem klusumu un lielas izbrīnā ieplestas acis, kurās visas zīlītes lielumā ir jautājumzīme boldā,
    d) (vēl retāka kategorija) ir cilvēki kas ir no ļoooooooti dziļiem laukiem/citas valsts/citas planētas/citas galaktikas vai vēl dieszinnokurienes, kas var vēsā sejā slāt pa veloceliņu, lai gan turpat blakus ir ietve, turklāt kā vienam, tā otram ar baltu krāsu ir uzkrāsoti atbilstoši simboli, taču šī kategorija nespēj sevi identificēt ar ejošā cilvēka simbolu, uz aizrādījumu reakcija ir tieši tāda pati kā iepriekšējai kategorijai,
    e) ir cilvēki (šeit gan ir ne reizi neesmu saskāries ar kādu vīrieti šajā kategorijā un gandrīz vienmēr runāšana latviski ir bezjēdzīga), kam liekas, ka tu dzindzini tāpēc, ka mēģini flirtēt vai piecirst kanti, jo vairāk tā dzindzinot tuvojies, jo cēlāka kļūst gaita un līganākas gurnu kustības, toties kāds ir gandarījums, kad redzi skatienā vilšanos, ka man viņas, atvainojos, pakaļa interesē tikai vienā- nost no ceļa- veidā.

    Kopumā… ja grib velosipēdistus dabūt uz ceļa, tad jāsāk nevis ar velosipēdistiem, bet ar sabiedriskā transporta vadītājiem, kuri biezā slānī uzskata par savu pienākumu tevi iespiest bortā un neba nu nejauši. Plānoju uzlikt sev veļukam kameru, lai šos “varoņus” var izlikt internetā un parādīt- tiem, kas netic, ka tas ir speciāli- ka tas IR speciāli, ar nolūku un pilnīgi pofig vai tu pēc tāda manevra vispār izdzīvosi.

  8. Pats kā riteņbraucējs piekrītu visam, ko saki, pa ielu nav forši braukt un pa ietvi atkal it kā nav labais. Bet labāk tad par ietvi un sadzīvot ar gājējiem (jā, arī tiem kuri brīvi astaigājas pa veloceliņiem un pat nepārkārtojas, kad tuvojos viņiem uz velosipēda), nekā kad kāds psihais notriec tevi un tavu riteni un liek, pašam negribot, sadraudzēties ar asfaltu.

Pievieno savu komentāru!

Saskaņotie resursi!