pJāņi 2015

Kā vēsta vecs sakāmvārds ir meli, lieli meli un statistika. Statistika ir informācijas kopums, kuru var attēlot dažādos griezumos no dažādiem skatu punktiem slēpjot nevēlamus rādītājus vai paspilgtinot vēlamos, un tas ļauj viegli manipulēt ar cilvēku prātiem.

Policijas reids uz kāda vietējas nozīmes ceļa.

Policijas reids uz kāda vietējas nozīmes ceļa.

Pēcjāņu dienā Valsts Polocija nāca klajā ar graujošu informāciju – 5 dienās ir noķerti 130 dzērājšoferi. Tas ir ļoti, ļoti daudz. 130 dzērājšoferus varētu saspiesti satilpināt vienā garajā trolejbusā. Vesels trolejbuss potenciālo slepkavu! Un nevienā preses relīzē neizlasīsiet, ka pārbaudes veiktas teju 79 tūkstošiem autovadītāju. Piecās dienās. Piecās svētku ietvertās dienās. Svētku, kuriem raksturīgs vislielākais alkoholisko dzērienu patēriņš, dienās.

79 tūkstošus (78912) pārbaudītos autovadītājus analoģiski varētu saspiesti satilpināt 607 garajos trolejbusos. Tas ir daudz, daudz vairāk, nekā vispār Rīgas Satiksmei īpašumā esošie garie trolejbusi. Savukārt procentuāli alkohola reibumā atradās nieka 0.16% autovadītāji, kas neizklausās nemaz tik slikti. Iespējams nedaudz sliktāk izklausās fakts, ka katrā 607. automašīnā pie stūres sēdējis iereibis autovadītājs. Tas nozīmē, ka braucot līgot no Rīgas uz Cēsīm Tev iespējams pretī brauca viens autovadītāji, kurš varēja izraisīt iespējams letālu ceļu satiksmes negadījumu reibuma dēļ. Bet iespējams nebrauca, jo tev pretī pabrauca tikai 468 automašīnas.

Arī izmantojot populārākos statistikas datu attēlojumus – stabus un pīrāgu, bilde sanāk diezgan pozitīva:

Skaidrā 99.84%; Šmigā 0.16%

Skaidrā 99.84%; Šmigā 0.16%

Skaidrā 99.84%; Šmigā 0.16%

Skaidrā 99.84%; Šmigā 0.16%

Ja iegriežam skaitļus laika prizmā, tad varam novērot, ka 5 diennaktīs (120 stundās) noķerti 130 autovadītāji. Tas nozīmē, ka gandrīz pa vienam pārkāpējam katru stundu visā Latvijas teritorijā uz visām ielām un visiem dažādas nozīmes ceļiem ar kopējo garumu – 73`275 km. Tas ir gandrīz 2 ekvatoru garumā. 😮

Lūk, šie ir tie dati, kuri neapmierina Policijas un CSDD amatpersonas. Kā teica Lukstiņa kungs, viņš būs apmierināts tikai tādā gadījumā, ja Jāņos nebūs notverts neviens iereibis autovadītājs. Es ļoti atvainojos, bet zinot, ka nevar pie katra autovadītāja pielikt pa policistam, es būšu ļoti sašutis, ja kādreiz netiks noķerts neviens iereibis autovadītājs. Tāda situācija varētu nozīmēt tikai to, ka valsts teritorijā nav nevienas dzīvas, transportlīdzekli vadīt spējīgas būtnes, policija nestrādā vispār vai arī amatpersonu korumpētības līmenis ir sasniedzis vēl nebijušus augstumus. Negribētu piedzīvot nevienu no variantiem.

Es noteikti neatbalstu alkohola lietošanas un transportlīdzekļa vadīšanas savietojamību un cenšos to strikti ievērot, taču nedomāju, ka tuvākajā laikā pienāks tāds brīdis, kad svētkos, kuros ir iekodēta alus dzeršana, siera ēšana un kniebšanās papardēs, nebūs neviena drosmīgā, kurš braucot uz točku pēc dziru papildinājumiem ar meiču piebāztu tačku neizgvelztu slaveno “Eu, pietur man al, parādīs kā jāņem līkums!”

Par velo un CSN

Noteikti daudzi draugi un paziņas zin manu vīpsnājošo attieksmi attiecībā pret velosipēdistiem un viņu ikdienas likstām. Ja neesi lietas kursā, par ko runāju, var iepazīties ar rakstiem par tiem: Dīvānā pirdēji un minoritātes, Vai riteņbraucēji ir svētās Indijas govis?, Velosipēds – ģimenei nedraudzīgākais transportlīdzeklis, Velo anarhisms. Taču ne visi zin, ka nesen aizgājušajā dzimšanas dienā, ar radu palīdzību tiku pie MTB velosipēda un jau 2. nedēļu mēģinu savās ikdienas gaitās doties tieši ar velo. Dienā sanāk 2 vai 3 braucieni ar kopgarumu ap 15 – 20 km, tātad nekas īpašs ūber-velosipēdistu acīs. 🙂

Savās gaitās dodos izmantojot tieši gājēju ietves, ja sanāk, tad pa veloceliņu un tikai spēcīgākos prāta aptumsuma brīžos izvēlos ielu, pa kuru brauc autotransports un kura neatrodas dzīvojamā zonā. Un tas viss tamdēļ, ka mani nav pametusi vēlme dzīvot kvalitatīvi un laika gaitā ir izstrādājies gana spēcīgs mīzējnerva sindroms. Nedomāju, ka pie patreizējās situācijas Rīgā, es varētu neizvēlēties braukt pa gājēju ietvi.

Bet šo 2 nedēļu laikā esmu guvis pārliecību un saprotu CSDD vēlmi dabūt riteņbraucējus nost no ietves, jo… tas ir pizģec kaut kāds. Es nesaprotu, tās jaunkundzītes, kuras ar trīcošām rokām bliež pa ietvi no viena sāna uz otru mēģinot izvairīties no sadursmes ar dažādiem objektiem maz apzinās, ko viņas nodara citu cilvēku psihei? 😀 Un tagad iedomājos, ka to ļurīgo madāmu ar smalko Ēēēērenpreizu izstumj uz brauktuves, tur taču vispār iestājas konkrētas šausmas. Visiem! 😮 Domāju, šis ir lielākais iemesls gājēju naidam pret velosipēdistiem.

Tāpēc braucot pa ietvi cenšos ievērot no CSN salāgotus braukšanas principus:

  • Gājējam vienmēr ir taisnība, punkts. Ja tu apbrauc gājēju, tad izvēlies tādu trajektoriju un ātrumu, lai viņu netraucētu, pat ja viņš pēkšņi izdomātu doties citā virzienā. Man ar šo nav nekādu problēmu, mēs visi taču esam gājēji un paši arī mēdzam pēkšņi atcerēties par aizmirsto maku vai vajadzību ieskriet veikalā.
  • Vienmēr izvēlos braukt pa labo pusi. Arī ja braucu pa ietvi, turos pie labās malas, kaut vai tāpēc, lai nerastos starpgadījumi ar pretīmbraucošiem velosipēdistiem. Diemžēl pāris reizes starpgadījumi ir bijuši un kā reiz ar ļurīgām madāmām. Starp citu, šo principu ievēroju arī kā gājējs.
  • Gājēju tuvumā izvēlos samazināt braukšanas ātrumu, vai kā minimums, cenšos pārliecināties, ka viņš mani patiešām redz un saprot manu vēlamo pārvietošanās trajektoriju. Šis ir tricky, jo reiz gadījies, ka gājējs it kā uz tevi skatās, bet tik un tā nāk virsū. Un tad tev nekas cits neatliek kā strauji mainīt trajektoriju. Un to pašu izdara arī gājējs. 😀 Šis bija tikai viens gadījums, kurā es apstājos, ar gājēju sasmaidījāmies un uzsāku braukšanu, kad biju pārliecināts, ka gājējs vairs savas domas nemainīs. 🙂
  • Ļoti bieži izmantoju zvaniņu, vairums gājēji ir saprotoši un tiešām pavirzās sāņus. Taču iesaku to darīt no tālākas distances – nozvanot zvaniņu metra attālumā no cilvēka, vari saņemt neadekvātu rīcību, jo tavs zvans var tikti interpretēts kā uzbrukums, nevis brīdinājums vai lūgums dot ceļu.

Šobrīd pārvietoties pa pilsētu ar velo man patīk un pie šādas konfigurācijas man viss apmierina – netraucēju auto, auto netraucē man, cenšos netraucēt gājējiem un cenšos, lai gājēji netraucētu man. Uz ielām pamanu daudz vairāk zināmu cilvēku, piem. aizvakar uz Skolas ielas ietves redzēju Raimondu Paulu, šaubos, vai pamanītu veco vīru, ja brauktu ar auto 🙂

Ļoti ceru, ka jauno likuma iniciatīvu ar aizliegumu velosipēdiem pārvietoties pa gājēju ietvēm, noraidīs kādā no apstiprināšanas instancēm, jo kā zināms līdz reālam likuma spēkā stāšanās brīdim jānoiet gana tāls ceļš, ceru, ka kādā no likuma ieviešamas gaitas ceļa posmiem atradīsies kāds gana saprātīgs cilvēks, lai noraidītu likumu, kurš veicinātu ļurīgo madāmu priekšlaicīgu došanos citos medību laukos. 😀

Zibensvilciens

Šobrīd modernākā ņemtne ir saistībā ar ieviešamo Eiropas šaursliežu dzelzceļu un tā kā cenšos būt moderns, nolēmu paņemties arī es! 🙂

Jāatzīst sākotnēji (pirms gadiem 2) biju skeptisks šī projekta sakarā un cerēju, ka to neieviesīs. Skepse bija saistībā ar to, ka šobrīd lietojam gana labas pārvietošanās alternatīvas, kā piemēram prāmis uz Lībeku, autobusu reisi tuvākām un tālākām Eiropas pilsētām, un lēto aviokompāniju reisi, kur vien sirds kāro. Šobrīd ir skaidrs, ka Rail Baltic būs, un lai gan nav skaidrs kāds būs tā maršruts, ir jāpadomā, kā šādā gadījumā visvairāk no šī projekta iegūt.

Rail Baltica

Rail Baltica

  • Pirmkārt redzu brīnišķīgu iespēju Rīgai būt par tranzīta pilsētu starp Maskavu un Eiropu, tāpēc būtu brīnišķīgi, ja Rail Baltic piestātu Rīgas Dzelzceļa stacijā. Tad Alla Pugačova varētu doties no Maskavas uz Berlīni pa ceļam piestājot Rīgā un uzdziedāt par tiem miljoniem rožu. Domāju Rīgas Domes elektorāts par to tikai priecātos! 🙂
  • Līdzīgu iespēju saskatu arī vilciena piestāšanā pie Rīgas lidostas. Neskatoties uz aktīviem mārupiešu iebildumiem, domāju tas līkums ir vairāk nekā nepieciešams divu iemeslu dēļ.
    1. Pirmkārt paskataties stāvlaukumos ap lidostu, kādu valstu auto numuri tur figurē? Protams lielāko daļu no tiem sastāda Latvijas transportlīdzekļi, taču otra diezgan liela daļa ir lietuvieši, kuri brauc ar saviem transportiem uz Rīgu, lai tālāk dotos ar lidmašīnu kaut kur tālāk. Cita lieta – nav zināms cik no šiem automobiļiem ir no Viļņas un cik no piem. Šauļiem, taču tendence domājams saprotama.
    2. Un otrkārt – mums pašiem nav normāla transfera no lidostas uz centru. Kādu laiku atpakaļ kaut ko runāja par tramvaja līniju, bet visticamāk to pašu mārupiešu protestu dēļ to atcēla, jo pēdējos 5 gadus nekas par to netika dzirdēts. Līdz ar to pieņemu, ka pa šīm pašām sliedēm itin ērti varētu kustēties viens vai divi mazāki sastāvi, kuri varētu pārvadāt cilvēkus no centra uz lidostu un atpakaļ, tādējādi arī mazinot mūžīgo taksometru karu lidostā zemāka pieprasījuma dēļ un piedāvājot ātru iespēju pārvietoties.
  • Vēl protams būs arī ieguvums mums pašiem, varēsim ērtāk nokļūt Tallinā, vēlāk arī tālāk – Somijā, gan Polijā vai Vācijā. Vilcienos nav tāda ņemšanās ap drošību, kā lidojot ar lidmašīnu, kā arī var paņemt daudz vairāk bagāžas dikti par to nepārmaksājot. Domāju labprāt pats izmantotu vilcienu braucienam uz centrāleiropu.
  • Vēl nevar aizmirst, ka sūdu gadījumā (jūs taču saprotat, par ko es runāju), no Polijas un Vācijas būs ērtāk un ātrāk attransportēt militārtehniku kaut vai līdz Lietuvai, kur visticamāk varētu notikt Baltijas valstu nogriešana no Eiropas, lai palīdzētu. Šis arī lieliski izskaidro, kāpēc mūsu draudzīgais austrumu kaimiņš nav dižā sajūsmā par projektu. Padomājiet par to.

Tas, ka vilciens būs, ir skaidrs. Un es neko sliktu neteiktu, ja izdotos izsist arī pieturu Salacgrīvā, domāju daudzi jaunieši vismaz reizi gadā par to priecātos! 🙂 (Spied šeit, lai izlasītu visu rakstu)

Ķīšezera un Rusova ielu krustojumā nesen tika uzstādīti luksofori. Viss ļoti forši un smuki, tikai ikdienā šeit braucot, likās, kaut kas šeit nav kā parasti. Un pavisam nesen es sapratu – šajā T veida krustojumā pretējais luksofors ar horizontālu pagarinājumu nostiprināts tā, lai būtu tieši pretī joslas vidum.

Ķīšezera un Rusova ielu krustojuma luksofors

Ķīšezera un Rusova ielu krustojuma luksofors

Un tad gribot / negribot sāku uzdot sev jautājumu – kāpēc?!? Par cik € sadārdzinājās projekta izmaksas izvirzot 3 prožektorus metru sāniski un cik bīstami satiksmei būtu, ja tas prožektors atrastos uz tā paša nelaimīgā vertikālā staba, pie kura piestiprināti Ķīšezera ielai domātie luksofori? 😕

Nesteidzieties atbildēt, jau pats nojaušu, ka pie vainas visādas Eiropas regulas un patiesībā tā visiem būs labāk. Un pareizi vien ir, kas tad notiks, ja visi sāks būvēt luksoforus krustojumus pēc sava prāta, vēl pasarg Dies’ sāks mainīt vēl prožektoru krāsas! 😮

Kādā vienmuļā dienā stāvot vienmuļā sastrēgumā un vērojot vienmuļo apkārtni, pamanīju pilsētai neraksturīgu skatu – viens liels savvaļas vilciens ķēra mazo vilcieniņu, acīm redzot apēšanai. Iespējams ja būtu atradies tuvāk, varētu sadzirdēt mazā vilcieniņa izmisuma kliedzienus un lielā vilciena kaujas saucienus! 😀

Lai mums visiem izdodas saglabāt savas pozīcijas esošajā barības ķēdes posmā.

Sitiet melnos

Šis nav stāsts par vardabību vai rasismu. Šis ir stāsts par to, kā citu cilvēku bezatbildības dēļ tu paliec ar sabojātu veselību un bez auto. Stāsts ir par neredzama gājēja izraisītu ceļu satiksmes negadījumu, kurā mira pats negadījuma izraisītājs, cieta viens autovadītājs un 3 auto ieguva pamatīgus bojājumus.

Ceļš un melnais

Ceļš un melnais

Negadījumā par vainīgu visticamāk atzīs gājēju, kurš atradās uz ceļa braucamās daļas bez jebkāda gaismas avota vai atstarojoša elementa. Šāds iznākums ļaus gājēju notriekušo transportlīdzekļu vadītājiem atviegloti nopūsties un nenonākt uz apsūdzēto sola par nejaušu cilvēka slepkavību. Tik tālu viss it kā labi.

Sasistās automašīnas, ja vien tām nav bijis KASKO, jāremontē pašiem auto īpašniekiem par savu naudu. Lai gan ir tāds LTAB fonds, kurš šādos gadījumos varētu darboties, tas neparedz kompensāciju par avāriju, kuru izraisījis kaut kas, kas nav transporta līdzeklis. Tā kā avārijas izraisītājs ir miris, arī administratīvi pret šo personu par līdzekļu atlīdzināšanu vērsties nevar. Pat ja persona izdzīvotu, šaubos vai tai atrastos pietiekami daudz līdzekļu šos izdevumus segt, ņemot vērā, ka arī pati persona tādā gadījumā būtu nodarījusi sev miesas bojājumus, kurus būtu nepieciešams ilgstoši ārstēt. Lai gan medicīnas izdevumus lielāko daļu sedz valsts, tomēr veselības atjaunošana prasa gan laiku (darba dīkstāvi), gan papildus izdevumus rehabilitācijas laikā, kuri jāsedz no pašu kabatas.

Rezultātā izveidojas situācija, kurā esi cietis autoavārijā, bet tā kā vainīgais ir kājāmgājējs, kurš šobrīd bez atstarotāja staigā pa citām gaišākām šosejām, tad pats vien esi vainīgs, ka esi šādā negadījumā iesaistīts.

Līdz ar to sanāk, ka, redzot kārtējo melno gājēju, tev ir morālas tiesības apturēt transportlīdzekli un izturēties pret šo indivīdu tā, it kā viņš vēlētos izdarīt pašnāvību paskrienot tavam auto zem riteņiem.

Un otrs aspekts. Kāpēc gan nevarētu apdrošināt katra cilvēka civiltiesisko atbildību, tā vietā, lai civiltiesiski apdrošinātu transportlīdzekļus? Augstāk minētajā situācijā sanāk nedaudz negodīgi – jo pie jebkuras avārijas taču vainīga būs kāda persona. Piemēram, ja man ir divi auto, kāpēc man jāpērk 2 OCTAs, ja esmu vienīgais šo transportlīdzekļu vadītājs un vienlaicīgi vadīt abus fiziski nav iespējams? Tā vietā varētu būt parasta civiltiesiska apdrošināšana, kas sedz izdevumus, kuri saistīti ar maniem nepareizajiem lēmumiem braucit ar jebkādu, nevis kādu konkrēti transportlīzekli. Kā jums šķiet?

Par attiecībām star velosipēdistiem un dažādām sabiedrības daļām esmu jau rakstījis gana daudz skarbus vārdus: “Vai riteņbraucēji ir svētās Indijas govis?“, “Velosipēds – ģimenei nedraudzīgākais transportlīdzeklis“, “Velo anarhisms“. Šoreiz gribēju parunāt (parakstīt) par to, kā kārtējais kašķis par jaunizveidotām velojoslām, velosipēdistu kultūru un vispārējā retorika no velosipēdistu un viņu oponentu puses izskatās skatoties uz to no malas. Pats pēdējā laikā esmu centies cik iespējams, šādās diskusijās neiejaukties, jo esmu nonācis pie slēdziena, ka tiešai komunikācijai nav jēgas. Velosipēdisti ir kā sekta, kuras sekotāji svēti tic savai misijai un ir tik ļoti pārņemti ar patiesības sludināšanu, ka tas ir vienīgais, ko tie redz un jebkurš argumentācijas trūkums tiek kompensēts ar norādīšanu uz elles ugunīm, šajā gadījumā uz dīvānā pirdējiem, mietpilsoņiem, minoritātēm un tamlīdzīgi.

Velosipēdists Rīgā

Velosipēdists Rīgā

Par velojoslām. Tas, ko ir izdarījusi Rīgas Dome, protams ir šausmīgi. Neticīgie ar savām konservu bundžām tagad spiesti saspiesties daudz ciešāk, savukārt svētie ieguvuši milzīgu nicinājumu no autovadītāju puses. Diemžēl situācija ir tāda, ka lai uzlabotu gaisu Rīgas centrā, pašvaldība ir spiesta veikt šādus jocīgus vingrinājumus. Lai samazinātu autotransportu, atslogotu ielas un paaugstināt pilsētas gaisa kvalitāti daudzās Eiropas pilsētās regulāri mazgā ielas, tādējādi samazinot putekļu koncentrāciju pilsētā, savukārt pie mums ievieš maksas stāvvietas (nevis zīmes “Apstāties un stāvēt aizliegts”) un velojoslas. Un izskatās, ka kamēr vien Rīgas Domē darbosies šis sasaukums, nekas nemainīsies un visas Rīgas ielas būs ievelosipēdotas. Varētu domāt, ka pie šāda scenārija velosipēdistiem vajadzētu aiz sajūsmas lēkāt un priecāties. Aizmirstiet! Vidējam velosipēdistam, tāpat kā jebkuram vidējam dīvānā pirdējam nekad nekas nebūs labi. Tad notekūdeņu redele velojoslā, tad milzīga peļķe vai akas vāks, tad kāds noparkojis savu pretīgo busu velosipēdistam (!!!) paredzētajā joslā. Kā būtu, ja es atklātu milzīgu noslēpumu – visas šīs problēmas skar ne tikai velosipēdistus, bet arī cilvēkus, kuri pārvietojas kā kājām, tā arī ar auto vai tramvaju. Arī autovadītāji sastopas ar problēmu, kad viņu joslā kāds bezdievis ir piestājis, lai izkrāmētu veikalam domāto 2014. gada paklāju kolekciju. Iedomājaties, kas notiktu, ja visi autovadītāji sāktu sašutumā *irst twiterī ikreiz sev priekšā sastopot šādu šķērsli! 🙂

Par komunikāciju. Teikšu čista latviski – davai beidziet dirsties. Visi! Jā arī Tu, autovadītāj. Patlaban tas viss ļembasts izskatās pēc tīņa un viņa mammas strīda, kur visi citi ir lohi, tikai viņš viens tāds skaists un gudrs. Pat ja tā ir, argumenti “minoritāte”, “dīvānā pirdējs”, utml. neizskatās īsti gudri, līdz ar to jautājums – kādēļ lai kādam vajadzētu strīdēties ar muļķi?

Velosipēdista diskusija ar gājēju (vai otrādi).

Velosipēdista diskusija ar gājēju (vai otrādi).

Par vajadzībām. Mums visiem derētu saprast, ka katram savas vajadzības un apstākļi. Katram ir savi komforta un labklājības rāmji, no kuriem nevēlamies izkāpt. Ne visi ir apveltīti ar drosmi un pārliecību. Ne visi ir gatavi riskēt ar savu, kur nu vēl bērnu veselību. To taču vajadzētu saprast ikvienam, bet… (Godmaņa cienīga pauze) Mums vajadzētu aizmirst par reliģiju un paskatīties, kas notiek apkārt. Ne visi dzīvo Miera ielā, ne visiem pietiek ar ar veikalā iegādādu kefīra paku un brokastu pārslām, ne visiem nav neviena bērna, kurus nevajadzētu vest uz skolu vai dārziņu, ne visi dzīvo blakus darba vietām un ne visiem veselība ļauj braukt ar velo. Un tā nav reliģija.

Sākumā man likās, ka esmu izkūkojis prātu. Pēc tam tomēr sapratu, ka uz ielas redzamajam nav nekāda sakara ar manu prāta izkūkojumu, tomēr pārliecības stiprināšanai nolēmu veikt fotofiksāciju un nobildēt pa ielu braucošo lidmašīnu! 😀

Lidmašīna uz ielas

Lidmašīna uz ielas

Un kur ir tava lidmašīna? :hvz:

Latvietim praktiskajam ir ļoti būtiski iegādāties auto krāsā, kura ir stipri līdzīga izolācijas lentai. Tagad man ir skaidrs, kāpēc tās lentas ir dažādās krāsās! 🙂

Izolēts auto

Izolēts auto

Un izskatās, ka auto ir ceļā uz Depo, pakaļ nākamajam rullītim priekš bampera! 😀

Šeit var būt tikai 2 varianti (abi pozitīvi) – vai nu valsts policijai aprīkojumā uzradušies velosipēdi (Rīgas pašvaldības policijai jau ir vairākus gadus), vai arī kāds nelaimīgs velodraugs būs ticis atpakaļ pie sava spēkrata! 🙂

Velocija

Velocija

Neuzdrošinos pieļaut trešo variantu, ka šis varētu būt varas pārstāvja personīgais velosipēds, kurš jāaizgādā uz pirmssezonas remontu!

Saskaņotie resursi!