Laiku pa laikam sastrēgumu pīķa (kāpēc ne kārava vai erca?) stundās Waze izdzen pa Krāsotāju ielu. Tur katru reizi noskatos uz to, kā visi, bez izņēmuma pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus. Tas, protams, ir mans pieņēmums, jo nav informācijas par to, vai šiem citiem satiksmes dalībniekiem ir vai nav atļauja šķērsot uz ielas novietoto “ķieģeli”, jeb zīmi Nr. 301.

Izņemot ar atļaujām

Izņemot ar atļaujām

Jautāju pēc informācijas, kur dabūt šādu atļauju Rīgas Domes Satiksmes Departamentam…

Jautājums Rīgas Domes Satiksmes Departamentam

Jautājums Rīgas Domes Satiksmes Departamentam

Pagaidām bez atbildes. Tā kā tas bija tāds kā retorisks jautājums, tad uz atbildi nemaz neceru. Protams, man ir arī skaidrs, ka šī zīme visticamāk attiecas uz teritoriju blakus Krāsotāju ielai un kaut kādu iemeslu pēc tā jau ilgāku laika posmu ir pagriesta tā, it kā tā attiektos uz Krāsotāju ielu. Mani bažīgu rada tas, ka nevienu nesatrauc, ka katrs caurbraucējs formāli pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus. Tad jau es tik pat mierīgi varētu braukt garām “ķieģelim” pie iebraukšanas Jūrmalā, vai ne?

Lai mums visiem ceļu satiksmes noteikumi! :naac:

Maigā vara

Ne tikai austrumu kaimiņvalsts Latvijā realizē tā saucamo maigo varu, šķiet arī Rīgas Dome piekopj ko līdzīgu. Stāsts ir pavisam vienkāršs – manā rajonā kāds kaimiņš regulāri pasācis likt savu visticamāk ne privāto transportlīdzekli zālienā. Manā skatījumā tas it kā nav ļoti liels pārkāpums – daļēji iebraukt zālienā, lai citiem netraucētu, tomēr ja to dara sistemātiski, brutāli, pat ja citur brīvas parkinga vietas, un laikā, kad zeme “atlaižas” no sala, un ir īpaši mīksta, tas nav īsti forši.

Busiņš zālienā

Busiņš zālienā

Tā kā dzīvoju blakus skolai, tad rajonā bieži staigā kārtībnieki un ik pāris stundas garām pabrauc pa kādam pašvaldības policijas busiņam. Iedomājos, ja jau šeit pašvaldības policija apgrozās ļoti bieži, gan jau kāds ielīmēs plāksteri. Busiņš tur nostāvēja diennakti – nulle reakcijas.

Gāju vispasaules lielākajā ķengātavā prasīt, kā tad ir, varbūt kaut kas ir mainījies un parkings zālienā ir tik pat normāla prakse kā dzīvojamās zonas tranzīts. Sanāca tāda interesanta diskusija…

Diskusija ar Rīgas Pašvaldības policiju

Diskusija ar Rīgas Pašvaldības policiju

Diskusijas procesā redzamas pretrunas – Rīgas Pašvaldības policija taisnojas, ka nevar būt visur klāt, kamēr @cepum_s apstiprina, ka itin bieži rajonā redzami viņu pārstāvji. No kā var izsecināt, raksta pirmajās rindās pieminēto – arī Rīgas Dome izmanto maigās varas taktiku. Vai tā varētu būt, ka ir dots rīkojums policijai uz savu galvu ar sodīšanu neaizrauties, ja vien par to nesūdzās iedzīvotāji, lai neradītu nevajadzīgu negatīvu attieksmi pret varas spēkiem? Kaut kāda dubultā morāle noteikti tur darbojas. Vai varbūt ir runa par parastu slinkumu? 🙁

Īsceļš

Liels bija mans pārsteigums, kad lasīju atbildes uz manu ekspresjautājumu Čivinātavā, Draudzīgajos un Sejasgrāmatā. Jautājums skanēja apmēram tā “Kā Tev šķiet – shortcut`s cauri degvielas uzpildes stacijām, pagalmiem, veikalu stāvvietām ir OK, vai fuj, pē, kaka?” Respektīvi, vai ir labi izmantot minētās teritorijas kā īsceļu, lai saīsinātu maršrutu vai apbrauktu sastrēgumus vai sarkano. Tālāk lasāmi saņemtie atbilžu varianti, kurus lasot, no izpletušo acu nemirkšķināšanas tās gandrīz izkalta, cik biju pārsteigts. 😮

  • Ja brīvā satiksmē apbrauc sarkano, tad OK. Ja korķī brauc un pēc tam spiedies visiem priekšā, tad nē;
  • Okej;
  • Ir vietas, kur okej un ir vietas, kur ;
  • Norm.;
  • Ja rupji apbrauc ielas posmu, tad pa pautiem jāšauj. Ja viltīgi apbrauc sastrēgumu, kurš nav tavā maršrutā, bet patraucē, tad OK;
  • Degvielas stacijas un veikali ir OK, pagalmi – 50/50;
  • OK;
  • Citreiz tā ir vienīgā iespēja. Piem. Ulmaņa gatves Statoil, lai tiktu uz Mārupi;
  • Man jau liekas, kāda starpība caur kurieni, šortkats ir un paliek šortkats, tāpēc jau viņš ir šortkats. Ja šortkats būtu pa gājēju vai velopēdistu celiņiem, tad gan fui, bet citā gadījumā nav ne vainas…;
  • Ja tā akurāti, nenobraucot nevienu sētas runčuku un pensionārtantuku, tad OK!

Sākumā nedaudz noteikumi. Degvielas uzpildes stacijas tā pat kā veikalu stāvvietas un ar ceļa zīmēm nemarķēti māju pagalmi principā būtu pielīdzināmi terminam “Dzīvojamā zona” (CSN 13. paragrāfs). Termins “Dzīvojamā zona” ceļu satiksmes noteikumos tiek definēta kā dzīvojamais masīvs vai atpūtas vieta (CSN 1.16). Dzīvojamās zonās, daudzdzīvokļu namu pagalmos, degvielas uzpildes staciju un stāvvietu teritorijās atļautais braukšanas ātrums ir 20 km/h (CSN 114). Dzīvojamās zonās un daudzdzīvokļu namu pagalmos bērniem neatkarīgi no to vecuma braukt ar velosipēdu atļauts patstāvīgi, t.i. bez vecāku klātbūtnes, kā arī nav obligāti nepieciešama ķivere (CSN 218).

Droši vien būs jānomainās vēl vairākām paaudzēm, kamēr sapratīsim, ka šajā pasaulē mums ir ne tikai tiesības, bet arī nekur nerakstīti pienākumi vienam pret otru, kas sevī ietver arī savstarpēju cieņu un respektu pret privāto telpu. Ja kāds ir iebraucis degvielas uzpildes stacijā, tad viņš visticamāk vēlas mierīgi iepildīt degvielu vai nopirkt neveselīgo sardeļmaizīti, tāpat arī par veikalu stāvlaukumiem. Ja braukt cauri šīm iestādēm ir normāli, tad taču tām vajadzētu atrasties ielu vidū, nevis maliņā…

Atceros, bērnībā bijām daudz bērni, kuri no agra rīta līdz vēlam vakaram dauzījāmies pa savu sētu. Spēlējām dažādas spēles ar friču iznīcināšanas elementiem, darījām visādas blēņas, mēģinājām aidedzināt šķūnīšus… Nespēju iedomāties, ka šodien varētu atļauties izlaist sētā bērnus bez īpašas pieskatīšanas, jo visiem taču šķiet, ka šortcuts cauri pagalmam ir plus/mīnus okej.

Nez, tiešām man vienīgajam uz šīs pasaules šķiet, ka tas nav normāli?

Es šeit esmu vienīgais?

Es šeit esmu vienīgais?

Atkal baltonisms

Jau salīdzinoši nesen rakstīju par īpašu redzes defektu – Baltonismu, kurš jo īpaši novērojams starp mūsu platuma grādos mītošajiem autovadītājiem. Īsumā sakot – tas ir redzes defekts, kurš liedz saskatīt baltas krāsas marķējumu uz tumšas krāsas ceļa segumu. Pats vienmēr cenšos novietot auto paredzētajā vietā, vai braucot ar to pa ielu turēties joslas rāmjos un bez vajadzības un brīdinājuma no tās laukā nelīst.

Gadās ka ikdienas autostāvvietā kāds ik pa laikam noliek auto kaut kā ne tā. Un tad pēcpusdienā atbraucu es un meklēju kur ieparkoties, jo visas vietas ir aizņemtas, un kāds tās ir aizņēmis pat pa divām. Un tad es noparkojos. Un tad es ievēroju, ka vismaz reizi nedēļā noparkojos blakus baltam koijotam.

Koijots 22.01.2014

Koijots 22.01.2014

Koijots 31.01.2014

Koijots 31.01.2014

Ceru, ka Koijota īpašnieks (-ce) ir dusmīgs pats uz sevi, nevis mani, un ar laiku tomēr savu redzes defektu labos… 🙂

Šie vecīši tā steidzās, ka brīnos, kā kumeļam nenostājoties uz pakaļējā, no maisa neizbira dāvaniņas 🙂

Mūsdienu Ziemassvētku vecīši!

Mūsdienu Ziemassvētku vecīši!

Priecīgus Ziemassvētkus! :naac:

Pirms kāda laiciņa Čivinātavā pavīpsnāju par tēmu “Baltonisms”.

https://i2.wp.com/f.alksn.is/pic/388570273395773440.jpg?resize=462%2C193

Baltonisms

Kā zināms, katrā jokā ir kaut kāda daļa taisnības. Nav jābūt nekādam mītiskajam britu zinātniekam, lai joka vēstījumu sailktu kopā ar novērojumiem uz ielas un izsecinātu, ka šajā jokā ir vairāk patiesības nekā joka! Arvien biežāk uz ielām parādās “džigiti”, kas brauc sava apzīmējuma cienīgā stilā. Ja iela ir ar 4 joslām, pa 2 katrā virzienā, tad džigits brauks pa sava virziena abām joslām pa vidu. Man ir arī skaidrs, kāpēc tā tiek darīts – džigits nav nekāds džedajs un viņš nevar paredzēt, kur un kā brauks priekšā braucošās mašīnas, tāpēc šādā veidā viņš sev nodrošina buferi manevram uz vienu no abām joslām, ja priekšā kādā no joslām parādās šķērslis vai piem. auto, kurš gaida brīvu kreiso (tik pat labi – labo) pagriezienu.

Vēl šādi ar baltonismu apveltīti indivīdi uzrodas stāvvietās, kur smuki iezīmētas robežas, kuru perimetrā jānovieto auto. Bailēs no skrāpējumiem džigits savu dārgo auto noliks tieši pa vidu divās stāvvietās, arī tas ir saprotams. Bet kāpēc ir jāparkojas daļēji savā un tikai nedaudz jau citā stāvvietas pleķītī? Es to sauktu par ļoti lielu nevīžību un necieņu pret citiem dalībniekiem un šo es tiešām nesaprotu. Kāpēc?

Baltonisms

Baltonisms

Baltonisms

Baltonisms

Baltonisms

Baltonisms

A ko darīt? :hvz:

Arī man ir viedoklis par to sabiedrisko transportu Rīgā. Pirms to paust jāsaka, ka dzīvoju, strādāju un esmu deklarējies Rīgā, taču ar sabiedrisko transportu braucu reti darba specifikas dēļ, līdz ar to varētu secināt, ka man pamatā ir vienalga cik kuram maksā sabiedriskā transporta biļete.

Rīgas sabiedriskais transports

Rīgas sabiedriskais transports

Iecere ar 1. janvāri pacelt maksu vienai braukšanas reizei, tajā pašā laikā dodot rīdziniekiem 50% atlaidi, man šķiet taisnīga no skatu punkta, kuru piedāvā Ušakovs. Tajā pašā laikā, man šķiet taisnīga arī opozīcijas nostāja, ka Rīga ir valsts galvaspilsēta, kurā atrodas visas valsts pārvaldes struktūrvienību galvenās mītnes, līdz ar to nevar uzskatīt, ka Rīga ir tikai parasta pilsēta kaut kur Latvijā. Daudzi ļaudis no laukiem (piem. Liepājas) brauc uz Rīgu kārtot dažādus papīrus, apmeklēt specifiskas tirgotavas. Rīga ar savu ģeogrāfisko novietojumu (Latvijas vidū) ir laba vieta, kur tikties vidzemniekam ar kurzemnieku. Rīga ir vienīgā pilsēta ar lidostu un pastāvīgiem avioreisiem. Neglaimojiet sev, tas kas ir Liepājā, Tukumā un Daugavpilī nevar tikt definēts kā pilnasinīga lidosta.

Man šķiet, kamēr nebūs normatīvie akti, kas regulētu valsts galvaspilsētu kā atsevišķu administratīvo teritoriju, kas nav līdzvērtīga jebkurai citai pašvaldībai Latvijā, tikmēr dažādi orientēti politiskie spēki darīs visu, lai situāciju vērstu sev par labu un izmantos katru iespēju ieknābt valdības varas pozīcijas partijām. Domāju, ja Rīgas domes pozīcijas partijas būtu valdībā (pasargdies, ptfu, ptfu, ptfu), šaubos vai tiktu pieņemts lēmums par ļaužu iedalīšanu savējos un svešajos. Rodas sajūta, ka runājam par politiku, labo darbu demonstrāciju un priekšvēlēšanu rosību, nevis domāšanu par iedzīvotājiem. Ja notiktu pēdējais, mēs – rīdzinieki brauktu sabiedriskajā transportā par brīvu, ģimenēm ar bērniem katru gadu būtu brīvbiļetes uz cirku, no bezpajumtniekiem tukšo taru iepirktu ar 50% pašvaldības dotācijām un Sarkandaugavā nesmirdētu pēc tā, kas tur smird.

Neraudi pekausi! Vai ne? 🙂 Šis raksts tapa iedvesmojoties no caurkritušā Rīgas Brīvostas Pārvaldes valdes locekļa Viestura Silenieka rakstā “Vai riteņbraucēji ir no citas planētas?” minētajām tēzēm, faktiem un apgalvojumiem. Pats raksts kā tāds principā ir vienkārša gaušanās par to, cik viss ir slikti, kā visi citi ir idioti un tikai velosipēdisti saprot patieso pasaules kārtību un to, kā lietas jādara. Tajā pašā laikā kungs melnā nespēj piedāvāt kaut cik saprātīgu risinājumu lielākajā daļā sevis paša minētajās problēmsituācijās. Liela daļa bildes ar “piemēriem” ir pazaudējušas kopainu un ir izrautas no konteksta… Tieši tā pat, kā šī mana bilde, kur busiņš piegādājot preci uz 5 minūtēm bija nostājies uz veloceliņa. Brīnos, kā nevienā bildē nevarēja manīt ĀMP transportu, kurš būtu noparkojies uz velosipēdistu celiņa, acīm redzot tomēr kaut kāda kripatiņa nolaisties realitātē Sileniekā ir palikusi, bet ar to tomēŗ ir nedaudz par maz… 🙁

Rodas sajūta, ka konkrētā velosipēdista mērķis ir panākt, lai tiem tiktu izveidota speciāla infrastruktūra, kas būtu īpaši nodalīta no briesmām, kas draudētu gan no brauktuves puses, kur katrs otrais Kamaza vadītājs sapņo samīcīt pa kādam kraukšķim, gan no gājējiem, kuri skatoties debesīs cenšas uzkriet katram velosipēdistam, jo tāda jau ir gājēju būtība – skriet virsū velosipēdistam, lai viņš akurāti salauztu pa kādam kaulam… Domājams veloceloņi būtu jānorobežo ar elektrificētu sētu 5 metru platumā, lai neviens tur nemaisītos.. Un vēl velosipēdam vienmēr būtu jābūt zaļajai gaismai, jo velosipēds Viestura vārdiem sakot, ir domāts braukšanai, nevis stāvēšanai. Pilnībā piekrītu, kur gan tu esi redzējis velosipēdu stāvam!! Un vēl lai būtu speciāli velosipēdu lifti, kā arī speciāli eskalatora tipa pārvadi, lai nebūtu jākāpj pa kāpnēm pārejot satiksmes mezgla otrā pusē, jo tas ir grūti. Tāpat ir pavisam skaidrs, ja reiz kāds kādā vietā ir sācis būvēt veloceliņu, tad tas nedrīkst nevienā galā beigties. Nu nedrīkst un viss! Kā tas būs, ka tu brauc pa veloceliņu, a te pēkšņi hujaks – priekšā dzelzceļa sliedes ar bremzējošiem šķēršļiem vai kāpnes, jo tur kaut kāds idiots ir uztaisījis uzbērumu! Nu kas tas par absurdu? Kur tas ir redzēts? Tur ir jābūt vai nu liftam, vai tunelim, vai personālam, kas tavu rumaku pārstieps pāri sliedēm, kā minimums! Veloceliņi TĀ beidzas tikai pie mums, nekur citur pasaulē tā nav! Un ielas Vecrīgā… tas taču ir murgs kaut kāds. Kā tas būtu jāsaprot, ka tur ir bruģis, a? Jūs, debīlie Vecrīgas būvētāji, jūs kaut reizi esat braukuši ar velo pa bruģi? Un kā tādā būtiskā pilsētas daļā drīkst izbūvēt tādas šauras ieliņas, kurās tūristiem, kuri mūsdienās tur klīst bariem nepieskatīti visās diennakts stundās, nav iespējams izmainīties ar velosipēdistiem, jo tūristi tos pirmo reizi ieraudzījuši, nesaprot kā rīkoties!? Vai tas ienaidnieks, vai draugs, kas to lai zin… Drošības pēc sadosimies visi rokās un radīsim iespaidu, ka viņš mums garām netiks, lai nemaz nebrauc tuvāk, bet ja romēr uzdrošināsies… Cik nav dzirdēts par apēstajiem velosipēdistiem Vecrīgā… (Spied šeit, lai izlasītu visu rakstu)

Jāatzīst, tie padebīlie velosipēdisti, kas brauc pie sarkanā ir ziediņi salīdzinājumā ar to, ko redzēju vakar no rīta. Vilcējs ar garo puspiekabi pa Deglava ielu un pārvadu vilka uz apmēram 90 km/h mainot joslas un dzenot vieglās automašīnas, kas “vilkās” uz 70 km/h robežas.


Datums un laiks, kurš redzams video ir nepareizs. Video uzņemts 2013. gada 8. jūlijā, ap 11 no rīta.

Diemžēl tālāk mūsu ceļi šķīrās, bet būtu dikti interesanti uzzināt, kur ta steidzās un vai maz tika līdz galam? :hvz: Ja iepatikās fona mūzika, tad pilnā versijā to var dabūt skaņumākonī: John Williams Vs John Bonham – Imperial March – Skeewiff’s Joined the Dark Side Remix! :naac:

Paskataties, kas ir tie cilvēki, kas aģitē velosipēdu kā galveno pārvietošanās līdzekli pilsētā un kas ir to izmantotāji. Viena liela daļa tie ir jauni, enerģiski cilvēki, kuri dzīvo vientuļnieku vai jaunu pārīšu dzīvi bez bērniem, maksimums ar vēl pudeļbirstes izmēra tepiķ*irsēju, kurš rej kā izbeidzies spriegotājrullīša gultnis.

Velosipēdists 80-to gadu kedās

Velosipēdists 80-to gadu kedās

Viņu vienīgā nepieciešamība mobilitātei ir pārvietošanās no jumta istabiņas Miera ielas rajonā  līdz birojam, kurš visticamāk atrodas turpat centra rajonā, pusdienas laikā līdz vietējai Inn kafijbodei un vakarā atpakaļ uz savu jumtistabiņu, kur notiesāt pa ceļam DēļiSnak iegādāto burgeri ar ceptu olu. Sestdienās vēl ir opcija aizbraukt līdz Kalnciema ielas kvartālam, lai iegādātos kļavu sīrupu, kaltētas ananāsa šķēlītes un dzērveņu želeju končas nākamai nedēļai. Savukārt uz Positivus visticamāk tiek plānots braukt ar stopiem, jo tas ir ļoti tālu un piesvīdušā autobusā kratīties jau nav aršana. Kā gavenais šo cilvēku arguments par labu velosipēdam ir vēlme dzīvot zaļi un gudri. Zaļi, jo velosipēds neizdala gāzes, nebojā ielu segumu, tas uztur pie labas veselības velosipēdista ķermeni, maigi noslogojot sirdi un dažas muskuļu grupas, tātad velosipēdists neslimo un nepērk zāles. Velosipēds neprasa milzu ieguldījumus gan remontā, gan izmaksās uz vienu nobraukto kilometru, tik cik saeļļot ķēdi un paša ieguldīto kāju spēku, un jaunam cilvēkam tas tīk, jo strādājot par publisko attiecību speciālista palīga asistentu katrs sataupītais santīms ir tā vērts, tātad – dzivojam arī gurdri. Tāpat nav nepieciešamības pēc civiltiesiskās apdrošināšanas, ceļa nodevas, fosilās degvielas un ikgadējās tehniskās apskates. Tik tālu viss ir forši, vai ne? (Spied šeit, lai izlasītu visu rakstu)

Saskaņotie resursi!