Sekunde

Sekunde ir vienāda ar cēzija izotopa 133Cs izstarotā mikroviļņa 9 192 631 770 svārstību periodu kopējo ilgumu, notiekot pārejai starp diviem atoma pamatstāvokļa hipersīkstruktūras līmeņiem. Viena sekunde ir 186 400 daļa no dienas.

Sapratāt?

Nesen notikušā Praida un visas tās varavīkšņu ņemšanās sakarā man grūti formulēt savu viedokli. Ko tur liegties, esmu apmulsis. No vienas puses, dzīvojam eiropeiskā valstī, kurā cenšamies ievērot vārda brīvību un akceptējam jebkādas cilvēku izpausmes, ja vien tas nav konfliktā ar krimināllikumu un administratīvo pārkāpumu kodeksu. Un tas, manuprāt, ir ok. Manā paziņu lokā ir gan geji, gan lezbietes un nekad nav bijusi problēma ar viņiem komunicēt, lai neteiktu vairāk, allaž ir bijis patīkami sarunāties, jo visi, no skapjiem iznākušie ir ļoti harizmātiskas personas ar augstu intelekta līmeni.

No otras puses, ja tiek kultivēts uzstādījums, ka “mēs arī esam cilvēki” vai arī “mēs esam tādi paši kā jūs”, tad kāpēc jādodas lielībnieku gājienā? Piemēram, ja es sarīkotu gājienu ar lozungu “Man patīk sekss ar sievietēm” tas sabiedrībai būtu pieņemamāk? Jo heteroseksuāļi pārsvarā tieši tā to arī uztver. Gājiens, kura mērķis ir norādīt uz savstaroēji atšķirīgo, tātad – kurš ar ko guļ, nevis kopīgo. Vai arī – “Es lepojos, ka esmu baltais”, nedod Dievs kas tāds notiktu, tur nemieri garantēti. Ja kāds vācietis sistu pie krūts un teiktu, ka viņš ir lepns, ka ir vācietis, viņu visticamāk apsūdzētu nacismā un vēlmē uzsākt trešo pasaules karu.

Vara vīksnes elpa

Vara vīksnes elpa

Neskatoties uz to, ka esmu apjucis, man ļoti patika Jāņa viedoklis šajā jautājumā un pilnībā viņam pievienojos! 😀

Savā ziņā man vīriešu homoseksuālisms šķiet labs un pat patīk, jo tas samazina konkurenci pie sievietēm 😉
Posted by Janis Balklavs-Grinhofs on pirmdiena, 2015. gada 22. jūnijs

Pirmo reizi mūžā es patiesi lepojos ar tagadējo Latvijas Valsts prezidentu, jo viņš ir pateicis to, ko ir pateicis. Patiesībā mums būtu jāpateicas viņām par šiem 4 gadiem, jo tieši tik bija vajadzīgs, lai visiem pierādītu, ka – Nē, par valsts prezidentu nevar būt katrs, kurš to vēlas. Labi – varēt var, bet nevajadzētu. Paldies Tev, Andri, ka devi mums šo pieredzi un paldies, ka pieņēmi lēmumu nekandidēt.

Es

Es “Pishhh” to otro termiņu!

Pēdējā laikā no dažādiem avotiem dzirdamas diskusijas par to, vai prezidenta vēlēšanām jābūt atvērtām (kur visi zin, kurš par vai pret kuru ir balsojis), vai slēgtām (kur amatpersonas ievēlēšana notiek līdzīgi kā mēs, mirstīgie ievēlam parlamentu vai pašvaldību – kur zināms tikai rezultāts). Un man šī ņemšanās liekas smieklīga, jo kā vienam, tā otram balsošanas veidam ir savi plusi un mīnusi. Izsverot visus par un pret, man personīgi šķiet, ka efektīvāka un demokrātiskāka ievēlēšana tomēr ir tieši slēgtā, un paskaidrošu kāpēc.

Kā zināms, Saeimā ievēl 100. deputātus no 4 valsts reģioniem un Rīgas, kuri pārstāv kādu politisku spēku, nevis politiskos spēkus, kuri pārstāv deputātus, līdz ar to slēpts balsojums varētu izslēgt partijas vai frakcijas uzspiestu balsojumu un tā nepildīšanas gadījumā, atbrīvot no politiskās izrēķināšanās no partijas biedru puses. Deputātam balsojot slēpti, viņš var paust savu viedokli nebaidoties par sekām.

No otras puses – pie šāda scenārija var realizēt situāciju, kad piem. Aivars no kādas ostas mazpilsētas neKurzemē 51 deputātam individuāli izdara kaut ko labu (piem. minetu) un tādējādi var tikti ievēlēts par prezidentu, savukārt visi 100 tautas kalpi kā viens varētu atbildēt, ka par Aivaru nav balsojuši. :naac:

Galu galā, lai rīkojas pēc sirdsapziņas, galvenais, lai mūsu valsti 4 gadus nepārstāv kārtējā katastrofa. Kā teica Streips – prezidents ir vispubliskākā publiskā persona Latvijā. Nav jau svarīgi, kā mēs viņu ievēlam, svarīgi ko ievēlam! 😉

Audio clip: Adobe Flash Player (version 9 or above) is required to play this audio clip. Download the latest version here. You also need to have JavaScript enabled in your browser.

Policija Čivinātavā un Sejasgrāmatā aicina meklēt risinājumu vardarbības skolās mazināšanai

Ja kāds nenojauš pieaugošās skolēnu vardarbības iemeslus, te būs manas domas par to:

Mēs ar savu toleranci, politkorektumu un cilvēktiesībām esam iebraukuši normālā auzu laukā. Gribu salīdzināt procesus skolā, kad tur mācījos es, un kā skolās ir tagad. Atceros tikai vienu reizi, kad kāds no klases biedriem kādai no skolotājām būtu pateicis “ej dirst” vai tamlīdzīgi. Ok, vienu gadījumu atceros, bet tas bija derību ietvaros un neviens neticēja, ka viņš tiešām pateiks “Skolotāj, fuck you”. Un jā, lai gan nesekoja tūlītēja pretreakcija, tomēr soda sankcijas pēc tam izjuta visa klase. 🙂

Pārsvarā par dažādiem pārkāpumiem sekoja dažāda smaguma sodi, piemēram varēja izslēgt no skolas kaut vai tikai par baumām, ka esi skolā lietojis alkoholu. Skolotāji un skolas personāls mūs ik pa laikam kārtīgi vai mazāk kārtīgi izlamāja atkarībā no pastrādāto mēslu apjoma un seku smaguma. Mēs ne tikai respektējām skolotājus, bet arī no tiem pat nedaudz baidījāmies.

Ko var novērtot skolā mūsdienās? Nedod Dievs kāds skolotājs uzšaus visatļautīgam kverplim pa ausi, viņu taču momentā par to atlaidīs. Bet policija un sociālie darbinieki tikai brīnās… Kā tad tā? :hvz:

Sirsnīgi sveicu visas padomju sievietes starptautiskajos svētkos! 🙂 Paldies lielajam kaimiņam, kas šos svētkus padarījis tieši tādus, kādi tie ir. Kad vīrieši dāvā sievietēm ziedus, bet sievietes pateicībā dāvā vīriešiem buču, rasolu un šņabi. Un tad līdz vakaram visi kopā pieļurbājas un rūpējas par katastrofālo valsts demogrāfisko stāvokli. Tieši šādi man asociējas šie svētki. 🙂

Starptautiskā sieviešu diena

Starptautiskā sieviešu diena

Šaubos, vai tās sievietes, kuras, kā vēsta leģenda, 1857. gada 8. martā izgāja Ņujorkas ielās protestējot pret smagajiem darba apstākļiem tekstilrūpniecībā, maz nojauta, par ko izvērtīsies šī sēru diena, kad policija apšāva vairākus desmitus no protestētājām. Pirms šiem ~150 gadiem sievietes vēlējās tikt atzītas sabiedrībā un būt vienlīdzīgas ar vīriešiem. Manuprāt mēs līdz šai stadijai jau labu laiku kā esam nonākuši. Sievietes, kuras vēlas, var bez problēmām strādāt darbu, kurš tradicionāli bijis vīriešu darbs, un ja viņa ar to tiek galā, tad nesaskatam tur nekādas problēmas. Savukārt, ja sievietes, kuras ir fiziski vājākas, cieš no tā, ka pārdzērušies vīri viņas sit un pēc tam sūdzās, cik visi vīrieši ir cūkas, bet tajā pašā laikā turpina ar šiem varmākām dzīvot, nedomāju, ka šajā sieviešu dienas noslēgumā saņems kaut ko citu, kā skaistu fingāli.

Protams, sievietes ir pelnījušas savus svētkus, neapšaubāmi. Man ļoti patika doma, ka tā varētu būt Aspazijas dzimšanas diena, kurā iespējams sievietes ne par ko neprotestēja un par to neviens uz viņām nešāva, bet tavu nelaimi, tā ir tieši 16. martā un tas varētu radīt divdomīgu fonu sazvērestību teoriju ģenerētājiem.

Tādēļ godātie vīrieši – mīliet, cieniet un aplaimojiet savas sievietes biežāk nekā 1 reizi gadā. Mīļās sievietes, ja vēl neesat, novēlu jums kļūt par mātēm un justies mīlētām un īpašām kā mātes dienā, tā arī visās citās dienās. 🙂

8. marts

8. marts

Tinkš.

Darbs loģistikā

Pagājušās nedēļas nogalē, piektdienā biju iemaldījies savos dzimtajos Mazpisānos nokārtot dažus saimnieciskas dabas jautājumus. Kā jau Mazpisānos pieņemts, vakarā visi saimnieciskas dabas jautājumi tiek nostiprināti ar dziras filtrēšanu izmantojot iestrādātos filtrēšanas mehānismus aknās un nierēs. Tā kā tā bija pirmsvēlēšanu diena (vakars), tad protams šī aktualitāte tika tirzāta dažādos griezumos. Kā nereti gadās, krogā, kurš padomju laikos nesa “SONO” vārdu, bija savākusies gana raiba un jau spēcīgi safiltrējusies publika un loģiski, ka diskusijas dažādos jautājumos sāka skanēt arvien skaļāk un skaļāk. Pienāca brīdis, kad diskusijas pieņēma arvien globālākus mērogus un aptvēra jau vairākus galdiņus vielaicīgi.

Multigaldiņu diskusija par tēmu – “Par ko balsot” un vai “mēs esam vai neesam īsti Latvijas patrioti” beidzās ar to, ka pienāca brīdis ar jaunajiem sarunu biedriem iepazīties. Stādījos priekšā kā privātfirmā strādājošais, manu draugu blakus galdiņa iemītnieki atpazina kā “džeks, kas skrūvē mašīnas”, bet blakus galdiņa biedrs bija uz atvaļinājuma laiku dzimtenē ieceļojis latviešu izcelsmes brits, kurš strādā lielā loģistikas firmā uz salas, kur ļoti bieži līst lietus. Vārds “loģistika” tika pieminēts ļoti bieži un no sacītā mums vajadzēja noprast, ka runājam ar vienu no lielākajām haizivīm britu loģistikas nozarē un mums ir ļoti paveicies, ka varam ar viņu aprunāties.

Brīdī, kad bārmenis jau vairākkārtīgi bija no sienas nocēlis pulksteni un klausījies, vai tas gadījumā nav apstājies, mums tika doti arī tiešāki mājieni, ka beidzot vajadzētu doties prom. To arī darījām. Tā kā ceļš no kroga līdz drauga mājām bija gana tāls, un izfiltrētās dziras dēļ mūsu pārvietošanās par diez ko raitu nevarētu nosaukt, tad laiku īsinādami savilkām tādu kā vakara kopsavilkumu. Rezultātā draugs, kuram pieder motoklubs, veikals un autoserviss ar vairākiem darbiniekiem un plašu pakalpojumu klāstu ir “džeks, kas skrūvē mašīnas”, bet kaut kāds džeks, kas strādā Anglijā par krāvēju lielā noliktavā, ir loģistikas haizivs.

Secinājums – jūs palieciet savās vietās, mēs paliksim savās. Vai tiešām mums viņus vajag šeit atpakaļ?

Kuram vīrietim no 3 līdz 103 gadu vecuman gan nepatīk ik pa laikam paskatīties uz miklām vāverēm?

Mikla vāvere

Mikla vāvere

Nabaga vaverēns… 🙁

Brīvība!

Lai gan solīju mazās partijas nepētīt, tomēr uzjautrinos par partijas “Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām.” apņemšanos startēt Saeimas vēlēšanās un attiecīgi tās programmu.

Iespējamību, tikt ievēlētiem Saeimā, kā niecīgu uzskata arī pati partija, jo kā gan savādāk varētu skaidrot, ka partijas sarakstos uz visiem 5 reģioniem ir tikai 18 kandidāti, no kuriem Latgalē kandidē tikai divi, bet Kurzemē – kur meklējamas pašas partijas saknes, pieci kandidāti.

Gods, kam gods, bet visiem kandidātiem ir augstākās izglītības un 4/5 no kandidātiem ir sievietes! 😮

Lai gan partija ir par izteikti latviskām vērtībām, tā vienlaicīgi arī uzskata, ka visiem, kuri dzimuši Latvijā kopš 1991. gada, pienākas valsts pilsonība. Ierēdņiem un politiķiem būs strikti atrunātas normas, kā tie var darboties un par jebkuru sliktu darbību tiem būs jāatbild tiesas priekšā. Cik saprotu, pie tiesas tiks saukti arī visi izbijušie atjaunotās Latvijas ministri. Par izglītību ir izlemts, ka skolotāji paši varēs izdomāt, ko viņi grib mācīt. Turpmāk valsts budžetā tiks ieskaitīts tikai ienākuma nodoklis, bet viss cits pārējais, kaut kur citur – specifiskos fondos, vai kaut kā tamlīdzīgi. Acīm redzot pašvaldības līdz ar to paliks vispār bez ienākumiem, ja reiz viņām tiks atņemti līdzekļi no ienākuma nodokļa. Minimāli nodokļi mazajiem komersantiem, atvieglojumi – jaunajiem, kas veicinās praksi, ka katrs uzņēmums darbosies tikai gadu, bet pēc tam tā vietā tiks dibināts jauns. Ak jā, un Delfos gudri *irst arī vairs nevarēs, būs jānes atbildība arī par internetā rakstīto. Tas būs tā. Ja es piem. savā blogā (šeit) uzrakstīšu vārdu PIMPIS, tad man par to būs jāmaksā sods, savukārt, ja es šeit uzrakstīšu vārdu PINPIS, man būs jāmaksā 2 sodi, viens par rupjību un otrs par gramatiku.

Ja vēlaties balsot par partiju “Saskaņa”, iesaku tomērt spēcīgi apsvērt iespēju balsot par šo, manis aprakstīto partiju, jo šajā situācijā pizģec būs šā kā tā. :naac:

Grūti saprast, ko nopietnais politiķis un ministru prezidenta kandidāts Nīls domāja ar šo čivinājumu Twiterī un kāds bija tā vēstījums sabiedrībai.

Gatavojoties jaunai darba nedēļai - Wolfenstein: The New Order :)

Nīls gatavojas jaunai darba nedēļai.

Vai tas varētu nozīmēt, ka šonedēļ Latvijā sāksies “Doņecka”? Ja tā, interesanti būtu uzzināt, kā virzienā Nīls šaus, uz latviešiem vai krieviem? :hvz:

Bez Ē gaļa

Gadījās tāds gadījums. Eju RIMI veikalā un aiz gaļas vitrīnas esošajai kundzei ļoti pieklājīgi jautāju, vai viņa varētu ieteikt kaut ko no žāvētajām gaļām, kur būtu vismazāk no visādām E vielām, tajā skaitā E621, kurš ir teju katrā gaļas izstrādājumā. Sieviete ieteica ņemt Vārpas ražojuma karsti kūpinātu karbonādi vai šķiņķi, jo tur tā visa esot vismazāk. Izvēlējos karbonādi. Ātrumā uzmetot acu skatienu cenu zīmei, biju dikti priecīgs, jo saskatīju tur tikai vienu E, kas it kā ir konservants.

Cūkgaļas karbonāde, karsti kūpināta.

Cūkgaļas karbonāde, karsti kūpināta.

Un tad pārnākot mājās, gaļas sastāvu izlasīja sieva un deva nelielus norādījumus par to, kāds patiesībā ir tās saturs un cik ļoti esmu apčakarēts:

  • cūkgaļa – ok
  • nitrītsāls – E 250
  • t. sk. konservants – E 230
  • dekstroze – cūka barota ar ne tām dabīgākajām vielām
  • laktoze – iespējams ok
  • difosfāti – E 450
  • trifosfāti – E 451
  • karagināns – E 407
  • mononātrija glutamāts – E 621
  • garšaugi (satur soju) – visticamāk ĢMO.
  • dinātrija ribonukleotīds – E 635

Secinājuma vietā pāris jautājumi, visticamāk retoriski. Kāpēc RIMI pārdevējas man notirgoja ķimikāliju kokteili neskatoties uz to, ka lūdzu pretējo? Kāpēc nav vienota standarta par to, kā jāattēlo produkta sastāvs uz to iepakojumiem? Kāpēc esmu tik stulbs un kārtējo reizi noticēju cilvēkiem pārdevējiem?

Saskaņotie resursi!