Tā kā arī pagājušajās brīvdienās biju bez auto, bet laikapstākļi bija salīdzinoši labi, nolēmām vēlreiz aizbraukt kaut kur ar sabiedrisko transportu. Tā kā nekad tā īsti nebijām bijuši Ziemeļblāzmas parkā, nolēmām doties tieši tur. Arī šoreiz mūsu transporta izvēle krita par labu vilcienam, vienīgi biļetes pirkām vienā virzienā – no Zemitāniem līdz Ziemeļblāzmas stacijai, jo atpakaļ vēlējāmies braukt ar Rīgas Satiksmes sabiedrisko transportu. Nebraucām tranzītā caur Rīgas dzelzceļa staciju, līdz ar to brauciens līdz izraudzītajai pieturai sanāca ļoti ātrs un Rīgas sabiedriskā transporta cenā.

Vilciens: Rīga - Carnikava

Vilciens: Rīga – Carnikava

Parks nav milzīgs, bet vietējā prolitariāta jaunās māmiņas un vecmāmiņas ar saviem mazbērniem dikti iecienījušas, jo tur ir diezgan liels bērnu laukums un diezgan daudz celiņu, kur vienkārši pabraukāties ar ratiņiem, vai to līkločos organizētu savstarpējas nesankcionētas ratiņu drifta sacensības. Starp daudzajiem celiņu līkločiem sastādītas rozes, saveidota strūklaka, pat vīteņaugu aleja un amfiteātris. Kamēr ar konkurējošajiem jaunajiem vecākiem piedalījāmies ratiņu dragreisā, tikmēr bariņš namdaru steidza pabeigt brīvdabas deju grīdas uzstādīšanu. Tāda sajūta, ka kāds parka atjaunotājiem pateicis tā – taisiet visu, чтобы заебись было un tas tiešām tiek darīts! Pašā augstākajā parka infrastruktūras punktā uzsliets smuks skatu tornis, kurā pa 1.50 € iespējams uzbraukt ar liftu (!!!) un pavērties uz pasakaino Vecmīlgrāvja ainavu. (Spied šeit, lai izlasītu visu rakstu)

Zelta Юрмала

Iepriekšējā rakstā pieminēto saimniecisku darbību rezultātā (tiek atrūsots un krāsots Audo) uz pāris nedēļām kļuvu par aktīvu sabiedriskā transporta dalībnieku. Stāsts par to, kā nepaņēmu servisa maiņas auto un izkāpu no savas komforta zonas nebūs, taču varu pastāstīt, kā bez auto devos atpūsties uz valsts lielāko kūrortpilsētu – Jūrmalu.

Tā kā sestdien bija brīnišķīgs laiks un mājās negribējās sēdēt, tika nolemts piedalīties nelielā avantūrā – kopā ar sievu un pusotrgadīgo dēlu aizbraukt līdz Dzintariem ar vilcienu. Šo galamērķi izvēlējāmies tādēļ, ka balstījāmies uz pieņēmumu – lielākā daļa rudenīgo sajūtu meklētāji dosies Siguldas virzienā, savukārt Dzintaros varētu būt tukšāks. Bija dzirdēts, ka Dzintaru mežparkā uzsliets augsts skatu tornis un atvērti vairāki laukumi lielākiem un mazākiem bērneļiem. Tad nu devāmies ceļā pārliecināties, kas īsti tur notiek.

Tā kā dzīvojam Purvciemā un tuvākā dzelzceļa stacija ir Zemitāni, tad nolēmām sākt savu avantūru tieši tur, nevis Centrālajā Dzelzceļa stacijā. Izpētījām vilcienu kustību sarakstu un devāmies ceļā.

Vilciens Skulte - Tukums 2.

Vilciens Skulte – Tukums 2.

Pērkot biļeti Zemitānu dzelzceļa stacijā saskāros ar stulbumu  – braucienam turp (uz Dzintariem) un atpakaļ (uz Zemitāniem) man, sievai un dēlam bija nepieciešamas kopā 8 fiziskas biļetes, jo brauciens līdz Centrālajai dzelzceļa stacijai bija jāpērk atsevišķi, it kā brauktu tikai 1 pieturu, un pēc tam otra biļete, lai turpinātu braucienu no Centrālās dzelzceļa stacijas līdz Dzintariem. Protams šis vienas pieturas brauciens turp un atpakaļ maksāja 1.37€ vienam pieaugušajam, kas manuprāt ir jocīgi, jo vilciens taču brauc maršrutā Skulte – Tukums 2. Šis katrā ziņā ir slikts arguments, ja vēlaties doties no kaut kurienes uz citurieni braucot tranzītā cauri Rīgas Centrālajai dzelzceļa stacijai. (Spied šeit, lai izlasītu visu rakstu)

Šāda interesanta bilde sanāk, kad HDR režīmā ar iTrubu bildē ātri kustīgus objektus. Objekta kustīgumu var novērtēt spiežot uz bildes un apskatot viģiku.. :naac:

Liepājas pilsētas vēja ģenerators

Liepājas pilsētas vēja ģenerators

Efekts vai defekts, kā jums šķiet? :hvz:

Plūdonis

Interesanti, kad mūsu valsts glābšanas dienestu rocība un attiecīgi arī līmenis būs tik pat augsts kā Austrijā? Kaut kā stipri šaubos, ka piedzīvosim tādus laikus… Tikmēr Austrijā, vietējie iedzīvotāji uzbūvē sētu un dzīvo kā dzīvojuši. Iespaidīgi! 😮

Plūdu ierobežošana Austrijā.

Plūdu ierobežošana Austrijā.

Visvairāk uzrautrinos par bildi, kurā mājas iedzīvotājs pilnībā pazaudējis baiļu sajūtu, pļauj mauriņu. Acīm redzot pārvietošanās ierobežojumus izmanto lai padarītu iekavētos mājas darbus! 😀 (Spied šeit, lai izlasītu visu rakstu)

Šeit kādu laiku bija ļoti liels klusums, bet droši vien mūsdienu digitālajā datu plūsmas apjomā to neviens nebija pamanījis. Klusums bija saistīts ar pelnītu atpūtu un nelielu ceļojumu līdz Tatriem. 2007. gadā ar draugu jau reiz tur bijām bijuši, tāpēc bija interesanti paskatīties, kas 5 gadu laikā mainījies.

Šis, atšķirībā no iepriekšējās reizes apraksta, būs vairāk tā kā fotostāsts, nedomāju, ka ir jēga izplūst garos tekstos, ja bildes runā pašas par sevi.

Pirmais iespaids ieraugot tālumā augstos Tatrus. Vēl Polijā.

Pirmais iespaids ieraugot tālumā augstos Tatrus. Vēl Polijā.

(Spied šeit, lai izlasītu visu rakstu)

Pļaviņu HES

Kad biju apstaigājis jau iepriekš aprakstīto Likteņdrāzu, un uz mājām vēl galīgi nevilka, laiciņš arī likās ļoti foršs (vilka uz lietu), tāpēc tika nolemts iebraukt Aizkrauklē un paskatīties uz Pļaviņu HES. Mana pirmā reakcija bija diezgan liels WTF – Kā tad tā, Pļaviņu HES neatrodas Pļaviņās, bet gan Aizkrauklē?!? 😮

Pļaviņu HES

Pļaviņu HES

(Spied šeit, lai izlasītu visu rakstu)

Likteņdārzs

Kas ir Likteņdārzs? Pagājušajā nedēļā Latvijas TV blieza gaisā koncertakciju jaunā latviešu kultūras pieminekļa “Likteņdārzs” attīstībai. Tur laikam kaut kādam skatu tornim vai platformai tika mēģināts savākt nepieciešamos līdzekļus… Tā kā mūsu ceham bija pienācis svečturu pasūtījums no ārzemēm, tad šo koncertatrakciju neskatījos, par notikušo un cilvēku sajūtām uzzināju vien nākamajā rītā klausoties Latvijas Radio 1. programmu, kurā Zigfrīds Muktupāvels gandrīz vai raudādams, jo uz viņa vadīto raidījumu “Kultūras rondo” smago paģiru dēļ nevarēja ierasties Ausma Kantāne Elita Veidemane, lūdza zvanīt uz tiešo ēteru un stāstīt par savām sajūtām TV pārraides sakarā. Cilvēki izteicās vairāk negatīvi nekā pozitīvi – pasākums esot bijis ļoti skumjš, bēdīgs un raudulīgs, un šķiet arī līdzekļi prognozētajā apjomā netika savākti. Bet tad piezvanīja viens tantuks un pajautāja, vai jūs zināt, ka baznīca ir pret šo pieminekli? Bet kāpēc? Kas tad īsti ir tas Likteņdārzs? Un tas mani ieinteresēja, šo objektu papētīt sīkāk, tāpēc devos nelielā ekspedīcijā uz Koknesi pa vēl neuzbūvēto ceļu no Tīnūžiem (bet tas jau ir cits stāsts…), lai mēģinātu kaut ko noskaidrot.

Jau stāvlaukumā mūs informē, kas ir "Likteņdārzs"

Jau stāvlaukumā mūs informē, kas ir “Likteņdārzs”

Mēs esam nemirstīgi. Kamēr vien uz zemes mīt mūsu labie darbi – ierakstīti cilvēku, zemes un tautas likteņos.

Viena Latvijas paaudze reiz apvienoja gribu un dāvāja mums Brīvības pieminekli – brīvības, gaismas un spēka simbol. Nu ir mūsu kārta. Koknesē, Daugavas upes vidū, ar Latvijas tautas atbalstu top Likteņdārzs. Pārdomu, mīlestības un cerību dārzs. Vieta, kur just. Cieņu pret mūsu vēsturi un mīlestību pret mūsu zemi. Vieta, kur auklēt ticību, ka viss izdosies nākotnē.

Likteņdārzs apvieno mūs visus – lielus un mazus, vecus un jaunus, sievas un vīrus. Likteņdārzs neuzstāj un nepieprasa, Likteņdārzs tikai aicina: “Nāc, pieliec savu artavu”. Nav svarīgi, cik tā būs liela. Nāc un saņem iespēju – pēc laika atskatīties pagātnē un zināt: “Jā, Es esmu daļa. Es dzīvoju šeit un dzīvošu arī tad, kad manis jau sen vairs nebūs”.

Mēs esam kā koki – ar saknēm pagātnē, ar stumbru tagadnē, ar ziediem un sēklu – nākotnē.

Esiet sveicināts Likteņdārzā!

Tālāk vēl daudz bildes un piezīmes. (Spied šeit, lai izlasītu visu rakstu)

Siguldas pilsdrupas

 

Pagājušajā nedēļas nogalē kopā ar vietējo junioru bijām apskatīt Siguldas vecās pils drupas. Jāatzīst, godam atjaunots viss tur, ko nevarētu teikt par jauno pili, kurā mitinās Siguldas dome.

Siguldas vecās pils drupas

Siguldas vecās pils drupas

Ja nav būts, iesaku ieskriet un aplūrēt gan pašu pili, gan skatu, kāds paverās no vairākajām speciāli izveidotajām skatu vietām uz Gaujas senleju! Tālāk vēl 13 bildītes un neliels apraksts.

(Spied šeit, lai izlasītu visu rakstu)

Nāves pirksts

BBC Nature nopublicējis viģiku par to, kā arktiskajos ūdeņos veidojas tā saucamais ledus nāves pirksts. Fenomens sastopams sālsūdenī un saistīts ar to, ka sālsūdens un saldūdens sajaucoties kopā sasalst pie dažādām temperatūrām. Lūk video uzņemšanas procesa attēlojums

Ledus nāves pirksta "filmēšana"

Ledus nāves pirksta "filmēšana"

Pamanīju, ka populārā ārzemju sociālajā portālā no draugu puses tiek apšaubīts šī video autentiskums un pieminēts tāds vārds kā datorgrafika. Kā šķiet jums, īsts vai feiks? Tālāk skatāms pats “timelapse” video (Spied šeit, lai izlasītu visu rakstu)

Mīlas tunelis

Šāds interesants veidojums atrodams netālu no Ukrainas, Rivenskas apgabala pilsētiņas Klevanas, kur ap vecām, pamestām sliedēm sāka zaļot koki un krūmi tādējādi izveidojot šādu interesantu zaļo tuneli, kuram vietējie devuši Mīlestības apzīmējumu! 🙂

Zaļais mīlas tunelis

Zaļais mīlas tunelis

Tālāk vēl piecas inčīgas bildītes! 😉 (Spied šeit, lai izlasītu visu rakstu)

Saskaņotie resursi!