Skaidri redzams, ka dzīvniekam ir viedoklis par cilvēku atrašanos viņa teritorijā.

Melnais alpaks

Melnais alpaks

Daina, kurai ir arī māsa Laima, savukārt kurai ar Jāni ir kopīgs bērns, sacēla milzīgu ažiotāžu internetā par to, ka Latvijas Pasts atrodas akmens laikmeta stadijā. Divi stāsti grūti salasāmi viņas blogā, komentāri vispār nesalāmi, bet nu sižeta līnija aptuveni tāda – es padirsu pasta aicinājuma lapiņu un nevaru saņemt sūtījumu, tāpēc vainīgs ir pasts; sūtītājs nepareizi norādīja saņēmēja vārdu, arī šeit vainīgs pasts. Par pēdējo, kā rāda Latvijas Pasta izsekošanas sistēma, paciņa joprojām (22.04.2015) nav nonākusi pie saņēmēja.

Jānis Laima

Jānis Laima

Par pirmo gadījumu varu vien teikt, ka cilvēki pārāk nenopietni attiecas pret viņiem nosūtītu dokumentu, kā rezultātā notika tas, kas notika, savukārt otram gadījumam zinu lielisku “apkārtdarbību”. Ir jāpazvana uz pasta nodaļu un jāpiesaka sūtījuma piegāde uz mājām. Parasti to dara Latvijas Pasta kurjers, kuri mēdz būt pielaidīgāki attiecībā pret formalitātēm un ja reiz paciņa ir atvesta, diez vai vēlēsies to nogādāt atpakaļ.

Par vīpsnāšanu saistībā ar akmens laikmetu pastā būšu piesardzīgs. Zinot kādā sabiedrībā dzīvojam, kur liela daļa indivīdu joprojām domā “kā lai appiš sistēmu” kategorijās esmu priecīgs, ka Latvijas Pasts sūtījumus neizsniedz cilvēkiem, kuri vienkārši aizgājuši ar aicinājuma lapiņu un kura dati ar lapiņā rakstīto nesakrīt. Jo tie dati, tas ir vienīgais, kas Latvijas Pastam ir. Sūtījumam nav nekādas loģiskas sasaistes ar fizisku personu kādā no reģistriem, atšķirībā no Dainas minētā CSDD. Ir tikai plika adrese un vārds, uzvārds – bez personas identifikācijas. Šis ir gana labs iemesls būt nedaudz piekasīgiem, ja kaut kas nesakrīt.

Ir vērts sūtītājam lieku reizi pieteikt, lai norāda pareizu vārdu un uzvārdu. Ārzemju pirkumu portālos rakstu savu vārdu ar īso “a”, lai nebūtu problēmas saistībā ar fontu nesakritību sūtījumos, tos saņemot. Mēs dažkārt aizmirstam, ka tas tomēr ir svarīgi.

Pirmo reizi mūžā es patiesi lepojos ar tagadējo Latvijas Valsts prezidentu, jo viņš ir pateicis to, ko ir pateicis. Patiesībā mums būtu jāpateicas viņām par šiem 4 gadiem, jo tieši tik bija vajadzīgs, lai visiem pierādītu, ka – Nē, par valsts prezidentu nevar būt katrs, kurš to vēlas. Labi – varēt var, bet nevajadzētu. Paldies Tev, Andri, ka devi mums šo pieredzi un paldies, ka pieņēmi lēmumu nekandidēt.

Es

Es “Pishhh” to otro termiņu!

Pēdējā laikā no dažādiem avotiem dzirdamas diskusijas par to, vai prezidenta vēlēšanām jābūt atvērtām (kur visi zin, kurš par vai pret kuru ir balsojis), vai slēgtām (kur amatpersonas ievēlēšana notiek līdzīgi kā mēs, mirstīgie ievēlam parlamentu vai pašvaldību – kur zināms tikai rezultāts). Un man šī ņemšanās liekas smieklīga, jo kā vienam, tā otram balsošanas veidam ir savi plusi un mīnusi. Izsverot visus par un pret, man personīgi šķiet, ka efektīvāka un demokrātiskāka ievēlēšana tomēr ir tieši slēgtā, un paskaidrošu kāpēc.

Kā zināms, Saeimā ievēl 100. deputātus no 4 valsts reģioniem un Rīgas, kuri pārstāv kādu politisku spēku, nevis politiskos spēkus, kuri pārstāv deputātus, līdz ar to slēpts balsojums varētu izslēgt partijas vai frakcijas uzspiestu balsojumu un tā nepildīšanas gadījumā, atbrīvot no politiskās izrēķināšanās no partijas biedru puses. Deputātam balsojot slēpti, viņš var paust savu viedokli nebaidoties par sekām.

No otras puses – pie šāda scenārija var realizēt situāciju, kad piem. Aivars no kādas ostas mazpilsētas neKurzemē 51 deputātam individuāli izdara kaut ko labu (piem. minetu) un tādējādi var tikti ievēlēts par prezidentu, savukārt visi 100 tautas kalpi kā viens varētu atbildēt, ka par Aivaru nav balsojuši. :naac:

Galu galā, lai rīkojas pēc sirdsapziņas, galvenais, lai mūsu valsti 4 gadus nepārstāv kārtējā katastrofa. Kā teica Streips – prezidents ir vispubliskākā publiskā persona Latvijā. Nav jau svarīgi, kā mēs viņu ievēlam, svarīgi ko ievēlam! 😉

Audio clip: Adobe Flash Player (version 9 or above) is required to play this audio clip. Download the latest version here. You also need to have JavaScript enabled in your browser.

Neticami, bet Rīgas centrā redzēju mazos, zaļos, iespējams pieklājīgos cilvēciņus. 😀

Zaļie cilvēciņi

Zaļie cilvēciņi

Cerams tie ir vienīgie zaļie cilvēciņi, kurus redzam Rīgas ielās! 😉

Policija Čivinātavā un Sejasgrāmatā aicina meklēt risinājumu vardarbības skolās mazināšanai

Ja kāds nenojauš pieaugošās skolēnu vardarbības iemeslus, te būs manas domas par to:

Mēs ar savu toleranci, politkorektumu un cilvēktiesībām esam iebraukuši normālā auzu laukā. Gribu salīdzināt procesus skolā, kad tur mācījos es, un kā skolās ir tagad. Atceros tikai vienu reizi, kad kāds no klases biedriem kādai no skolotājām būtu pateicis “ej dirst” vai tamlīdzīgi. Ok, vienu gadījumu atceros, bet tas bija derību ietvaros un neviens neticēja, ka viņš tiešām pateiks “Skolotāj, fuck you”. Un jā, lai gan nesekoja tūlītēja pretreakcija, tomēr soda sankcijas pēc tam izjuta visa klase. 🙂

Pārsvarā par dažādiem pārkāpumiem sekoja dažāda smaguma sodi, piemēram varēja izslēgt no skolas kaut vai tikai par baumām, ka esi skolā lietojis alkoholu. Skolotāji un skolas personāls mūs ik pa laikam kārtīgi vai mazāk kārtīgi izlamāja atkarībā no pastrādāto mēslu apjoma un seku smaguma. Mēs ne tikai respektējām skolotājus, bet arī no tiem pat nedaudz baidījāmies.

Ko var novērtot skolā mūsdienās? Nedod Dievs kāds skolotājs uzšaus visatļautīgam kverplim pa ausi, viņu taču momentā par to atlaidīs. Bet policija un sociālie darbinieki tikai brīnās… Kā tad tā? :hvz:

Edgara olas

Tas, ka mūsu Ārlietu ministram Lieldienas pagājušas jautrā vienradža zīmē, tapis skaidrs katram, kurš lasījis viņa atskārsmes Twiterī…

Un tomēr atļaušos piezīmēt – viņš ir viens no retajiem politiķiem, kurš savus uzskatus, kā jau brīvā valstī, pauž, neskatoties uz to, ka tas varētu kādam nepatikt. Un, manuprāt, tas nav nekas nosodāms. Kaimiņzemes prezidentu Ilvesu par viņa vaļīgo izrunāšanos mēs cildinam, bet no Rinkeviča tagad gaidām demisiju? Stulbi kaut kā…

Varbūt tekstā par SC un NA mērķiem ir nedaudz pārspīlēts, tomēr šo abu partiju vēlme, pēc iespējas stingrāk ierobežot tiesības uz brīvu izvēli ir slimīga. Kamēr SC vienkārši kopē Kremļa aizliegumu politiku, priekš tūdaliņiem no NA tas ir kas neparastāks, vēl jo vairāk ņemot vērā Parādnieka daudzsievības faktoru. Tāda dubultā morāle vien sanāk. Šis arī lieliski parāda, ka pie šādas Latvijas politiskās situācijas NA un SC viens bez otra nespēs eksistēt. Viņiem ir izdevīgi vienam uz otru pariet un kad tas izdevīgi, kopīgi pariet uz kādu liberālāku pārstāvi.

Par otro tekstu varu tikai pateikt, ka ir jābūt pilnīgam vates surogātam, lai nesavilktu paralēles starp tiem laikiem Vācijā un šiem laikiem Krievijā… 😐

Personīgi es ļoti cienu Rinkeviča kungu, par uzdrīkstēšanos pateikt to, par ko domā daudzi, bet skaļi neviens neuzdrīkstas teikt baidoties no sekām. Un vēl… Tuvojas taču praids un prezidenta vēlēšanas… Un mums būtu nepieciešams kāds, ar olām! 🙂

Pēdējās dienās socportālu rakstos starp skrējējiem un to šāvējiem, nokritušām lidmašīnām un kārtējām Andra Bērziņa vārstuļojumu pērlēm pazibēja arī aicinājums parakstīt iniciatīvu par kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā. Patiesībā biju izbrīnīts, ka daudzi cilvēki nemaz nezin, ka to ir iespējams izdarīt gan baznīcās, gan neskaitāmās dzimtsarakstu nodaļās visā Latvijas teritorijā! Ok, šo jautājumu nokārtot baznīcā ir nedaudz sarežģītāk, jo tur dažādas rituālas darbības un tādā garā, bet dzimtsarakstu nodaļā? Atnāciet, uzrakstiet iesniegumu, pēc mēneša atnāciet – saņemsiet laulības apliecību. Ak jā, un samaksājiet nodokli, kas iespējams pat ir mazāks par to, kurš būtu jāmaksā notāram. Ja vēlies apliecību cietajos vākos, vēl piemet piečuku un viss. Ja baznīcā kā liecinieki var būt draudzes pārstāvji, tad dzimtsarakstu nodaļā vajadzēs obligāti divus konkrētus indivīdus. Iespējams tieši tur ir tā problēma, jo kā zināms, vislabākais liecinieks ir miris liecinieks, tādēļ visticamāk neviens īsti nevēlas tāds būt. 🙂

Pats iniciatīvas aicinājuma teksts arī ir iztirzāšanas vērts…

Ar iniciatīvu vēlamies rosināt Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā. Satversmes 110. pants liek valstij aizsargāt jebkuru ģimeni un bērnu (nav pateikts, kuru konkrēti – pirmo? vidējo? jaunāko no bērniem?), taču valsts aizsardzība šobrīd nav pieejama nelaulātiem pāriem – valsts dažādā veidā apgrūtina šo pāru dzīvi un rada necilvēcīgas (!!!) situācijas, kuras šie pāri nevar atrisināt. (Respektīvi, ja tu neesi precējies, tev ir reālas problēmas, valsts tev radīs necilvēcigas situācijas, piemēram – liks stāvēt uz galvas starp ceļgaliem saspiežot beigtu pīli.) Partneris, kura nelaulātais dzīvesbiedrs cietis negadījumā, nedrīkst pieņemt nepieciešamos medicīniskos lēmumus sava dzīvesbiedra vietā. (Nožāvies no ričuka, pats vainīgs – partneris var pieņemt lēmumu par tavu eitanāziju, tas nekas, ka tev nekas nekaiš.) Nelaulāts dzīvesbiedrs nesaņem sava partnera kopšanas tiesības invaliditātes gadījumā. (Cik zinu, nav aizliegts apkopt cilvēkus, kuri nav tavi radinieki…) Nelaulāti dzīvesbiedri nesaņem nodokļu atvieglojumus, nevar mantot, nesaņem atbalstu no valsts vai pašvaldības dzīvesbiedra bojāejas gadījumā (Neesmu dzirdējis, ka kāds saņemtu nodokļu atvieglojumus tikai tāpēc, ka ir precējies, tāpat jaunā likuma iniciatīva neparedz mantojuma tiesības šā kā tā). Šo un līdzīgu apstākļu iespaidā valsts nedrīkst radīt šķēršļus Latvijas pilsoņiem tikai tāpēc, ka tie nav izvēlējušies vai šobrīd nemaz nevar laulāties ar saviem dzīves partneriem (Respektīvi, ja man negribas precēties, pie tā vainīga valsts!).

Pieņemot Kopdzīves likumu, Latvija atzīs katra cilvēka tiesības uz savu personisko ceļu uz laimi. (Cik saprotu, šobrīd valsts ir stingri iestājusies pret katra cilvēka laimes ceļu!) Ieguvumi no Kopdzīves likuma pieņemšanas: (1) Tiks nodrošināta līdztiesība starp laulātiem un nelaulātiem pāriem; (Nav īsti skaidrs, kādi tieši būs šie ieguvumi un kas konkrēti tos saņems – laulātie vai nelaulātie pāri?) (2) Kopā dzīvojošas pilngadīgas personas spēs atrisināt daudzās juridiskās problēmas, ko rada pašreizējās tiesiskās sistēmas nepilnības, tai skaitā (A) nodrošinās nelaulātu pāru tiesības uz valsts aizsardzību, (B) aizsargās ārpus laulības dzimušus bērnus un (C) piešķirs dažāda veida ģimenēm līdzīgas tiesības attiecībās ar valsti. (Domāju šeit būtu jāceļ tracis Aizsardzības ministrijā, kāpēc viņi valsts aizsardzību nodrošina tikai laulātiem pāriem, kā tad paliek ar visiem pārējiem?! Kāpēc netiek aizsargāti ārpus laulības dzimušie bērni? Konkrēti viduslaiku mums te…)

Labi, neesmu glupš (jau diezgan sen), saprotu, ka iniciatīvas autori vēlas politkorekti ieviest normu, kur partnerattiecības var nodibināt viendzimuma pāri. Un domāju, tas nav nekas slikts un itin labi piederas krievu iemīļotajai Geiropai. Bet kas man nešķiet normāli – kāpēc likuma iniciatīvu, kura domāta gejiem un lezbietēm nevar nosaukt par viendzimuma pāru partnerattiecību likumu? Kāpēc tas tiek slēpts? :hvz:

Svētdienas ziņās izskanēja informācija, ka Biķernieku mežā kaut kāds maniaks ar pistoli esot mēģinājis nošaut suni un paldies Dievam blakus bijis plaši pazīstamais Raimis, kurš šāvējam sadevis pa muti, to vardarbīgi aizturējis un tādā veidā atbrīvojis sabiedrību no šī bīstamā cilvēka.

Aizturētais šāvējs

Aizturētais šāvējs

Gan sestdien, gan svētdien es vairākas stundas pastaigājos pa to pašu Biķernieku mežu kopā ar savu divgadīgo dēlu. Esmu to darījis arī pirms tam, bet ne par to stāsts. Stāsts ir par to, ka suņu īpašnieki tur ved savus suņus bez pavadas un uzpurņa, kā sacīt izskrieties. Tā sajūta, kad virsū skrien tava izmēra spalvains radījums bez uzpurņa ir… ļoti dīvaina. Lai pamēģina man kāds no suņu saimniekiem apgalvot, ka viņš (suns, ne saimnieks) nekož. Tad paskaidrojiet, lūdzu, kāpēc tad suņiem nepieciešami zobi? Mums ar dēlu līdz šim ir paveicies un pagaidām esam sastapušies ar puslīdz adekvātiem suņu saimniekiem, taču ir dzirdēti gadījumi, kad piem. suns kā draudu uztver bērnu ar rokās paņemtu kociņu…

Nikns suns!

Nikns suns!

Un tagad par notikušā likumisko pusi. Šaujamieroču aprites likums pieļauj ieroča pielietošanu pret dzīvniekiem uzbrukuma gadījumā, kā arī gadījumā, ja kāds cenšas vardarbīgi to atņemt.

Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likums
X nodaļa, 30.pants.

(4) Persona drīkst pielietot šaujamieroci kā galējo līdzekli vai gāzes pistoli (revolveri), lai:

1) aizsargātu sevi vai citas personas no uzbrukuma, kas reāli apdraud dzīvību vai veselību;

2) novērstu nelikumīgu mēģinājumu vardarbīgi atņemt šaujamieroci;

4) padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kas apdraud cilvēka dzīvību, veselību vai mantu.

(5) Šaujamieroci vai gāzes pistoli (revolveri) drīkst izmantot, lai izsauktu palīdzību, brīdinātu par ieroča pielietošanu vai aizbaidītu dzīvniekus.

Es nevēlos nekādā veidā attaisnot šāvēja atrašanos mežā ar kaujas ieroci un divām pilnām aptverēm munīcijas, taču  manā izpratnē no sabiedrības izolējamais tipiņš kā reiz būtu Elbakjans, kurš kā noprotams ir vedis pastaigā agresīvi noskaņotu suni bez pavadiņas un uzpurņa, vardarbīgi aizturējis cilvēku, kurš likuma ietvaros (30. panta 5. punkts) ir veicis brīdinājuma šāvienus dzīvnieka virzienā, kā arī nelikumīgi atņēmis šaujamieroci, ar ko padarījis sevi par legālu mērķi no biatlonista maratonista skatu punkta. Viņam paveicās, ka ieroča atņemšana izdevās un diez vai Raimonds tajā brīdī saprata, ka arī uz viņu patiesībā legāli drīkst šaut, ieroča atņemšanas mēģinājuma dēļ. Labi, ka cietušajam pietika saprāta, lai to nedarītu.

Ar interesi sekošu līdzi tālākai procesa virzībai, bet paredzu, ka skrējējs ne tikai tiks attaisnots, bet saņems arī kompensāciju par miesas bojājumu nodarīšanu no Elbakjana kunga.

P.S. Nē, man nešķiet , ka skriet pa Biķernieku mežu ar pielādētu ieroci būtu normāli.

Zibensvilciens

Šobrīd modernākā ņemtne ir saistībā ar ieviešamo Eiropas šaursliežu dzelzceļu un tā kā cenšos būt moderns, nolēmu paņemties arī es! 🙂

Jāatzīst sākotnēji (pirms gadiem 2) biju skeptisks šī projekta sakarā un cerēju, ka to neieviesīs. Skepse bija saistībā ar to, ka šobrīd lietojam gana labas pārvietošanās alternatīvas, kā piemēram prāmis uz Lībeku, autobusu reisi tuvākām un tālākām Eiropas pilsētām, un lēto aviokompāniju reisi, kur vien sirds kāro. Šobrīd ir skaidrs, ka Rail Baltic būs, un lai gan nav skaidrs kāds būs tā maršruts, ir jāpadomā, kā šādā gadījumā visvairāk no šī projekta iegūt.

Rail Baltica

Rail Baltica

  • Pirmkārt redzu brīnišķīgu iespēju Rīgai būt par tranzīta pilsētu starp Maskavu un Eiropu, tāpēc būtu brīnišķīgi, ja Rail Baltic piestātu Rīgas Dzelzceļa stacijā. Tad Alla Pugačova varētu doties no Maskavas uz Berlīni pa ceļam piestājot Rīgā un uzdziedāt par tiem miljoniem rožu. Domāju Rīgas Domes elektorāts par to tikai priecātos! 🙂
  • Līdzīgu iespēju saskatu arī vilciena piestāšanā pie Rīgas lidostas. Neskatoties uz aktīviem mārupiešu iebildumiem, domāju tas līkums ir vairāk nekā nepieciešams divu iemeslu dēļ.
    1. Pirmkārt paskataties stāvlaukumos ap lidostu, kādu valstu auto numuri tur figurē? Protams lielāko daļu no tiem sastāda Latvijas transportlīdzekļi, taču otra diezgan liela daļa ir lietuvieši, kuri brauc ar saviem transportiem uz Rīgu, lai tālāk dotos ar lidmašīnu kaut kur tālāk. Cita lieta – nav zināms cik no šiem automobiļiem ir no Viļņas un cik no piem. Šauļiem, taču tendence domājams saprotama.
    2. Un otrkārt – mums pašiem nav normāla transfera no lidostas uz centru. Kādu laiku atpakaļ kaut ko runāja par tramvaja līniju, bet visticamāk to pašu mārupiešu protestu dēļ to atcēla, jo pēdējos 5 gadus nekas par to netika dzirdēts. Līdz ar to pieņemu, ka pa šīm pašām sliedēm itin ērti varētu kustēties viens vai divi mazāki sastāvi, kuri varētu pārvadāt cilvēkus no centra uz lidostu un atpakaļ, tādējādi arī mazinot mūžīgo taksometru karu lidostā zemāka pieprasījuma dēļ un piedāvājot ātru iespēju pārvietoties.
  • Vēl protams būs arī ieguvums mums pašiem, varēsim ērtāk nokļūt Tallinā, vēlāk arī tālāk – Somijā, gan Polijā vai Vācijā. Vilcienos nav tāda ņemšanās ap drošību, kā lidojot ar lidmašīnu, kā arī var paņemt daudz vairāk bagāžas dikti par to nepārmaksājot. Domāju labprāt pats izmantotu vilcienu braucienam uz centrāleiropu.
  • Vēl nevar aizmirst, ka sūdu gadījumā (jūs taču saprotat, par ko es runāju), no Polijas un Vācijas būs ērtāk un ātrāk attransportēt militārtehniku kaut vai līdz Lietuvai, kur visticamāk varētu notikt Baltijas valstu nogriešana no Eiropas, lai palīdzētu. Šis arī lieliski izskaidro, kāpēc mūsu draudzīgais austrumu kaimiņš nav dižā sajūsmā par projektu. Padomājiet par to.

Tas, ka vilciens būs, ir skaidrs. Un es neko sliktu neteiktu, ja izdotos izsist arī pieturu Salacgrīvā, domāju daudzi jaunieši vismaz reizi gadā par to priecātos! 🙂 (Spied šeit, lai izlasītu visu rakstu)

Sirsnīgi sveicu visas padomju sievietes starptautiskajos svētkos! 🙂 Paldies lielajam kaimiņam, kas šos svētkus padarījis tieši tādus, kādi tie ir. Kad vīrieši dāvā sievietēm ziedus, bet sievietes pateicībā dāvā vīriešiem buču, rasolu un šņabi. Un tad līdz vakaram visi kopā pieļurbājas un rūpējas par katastrofālo valsts demogrāfisko stāvokli. Tieši šādi man asociējas šie svētki. 🙂

Starptautiskā sieviešu diena

Starptautiskā sieviešu diena

Šaubos, vai tās sievietes, kuras, kā vēsta leģenda, 1857. gada 8. martā izgāja Ņujorkas ielās protestējot pret smagajiem darba apstākļiem tekstilrūpniecībā, maz nojauta, par ko izvērtīsies šī sēru diena, kad policija apšāva vairākus desmitus no protestētājām. Pirms šiem ~150 gadiem sievietes vēlējās tikt atzītas sabiedrībā un būt vienlīdzīgas ar vīriešiem. Manuprāt mēs līdz šai stadijai jau labu laiku kā esam nonākuši. Sievietes, kuras vēlas, var bez problēmām strādāt darbu, kurš tradicionāli bijis vīriešu darbs, un ja viņa ar to tiek galā, tad nesaskatam tur nekādas problēmas. Savukārt, ja sievietes, kuras ir fiziski vājākas, cieš no tā, ka pārdzērušies vīri viņas sit un pēc tam sūdzās, cik visi vīrieši ir cūkas, bet tajā pašā laikā turpina ar šiem varmākām dzīvot, nedomāju, ka šajā sieviešu dienas noslēgumā saņems kaut ko citu, kā skaistu fingāli.

Protams, sievietes ir pelnījušas savus svētkus, neapšaubāmi. Man ļoti patika doma, ka tā varētu būt Aspazijas dzimšanas diena, kurā iespējams sievietes ne par ko neprotestēja un par to neviens uz viņām nešāva, bet tavu nelaimi, tā ir tieši 16. martā un tas varētu radīt divdomīgu fonu sazvērestību teoriju ģenerētājiem.

Tādēļ godātie vīrieši – mīliet, cieniet un aplaimojiet savas sievietes biežāk nekā 1 reizi gadā. Mīļās sievietes, ja vēl neesat, novēlu jums kļūt par mātēm un justies mīlētām un īpašām kā mātes dienā, tā arī visās citās dienās. 🙂

8. marts

8. marts

Tinkš.

Saskaņotie resursi!